Diemžēl viltīgā gripa pamanās mums pielavīties katru gadu. Tomēr organismā, kuru stiprina prieks un labsajūta, vīrusi tik ātri neiedzīvojas.
Katrs pats vislabāk zina, kas rada labsajūtu, bet var arī izvēlēties iknedēļas peldi baseinā, pirts rituālu, zemūdens masāžu vai aromterapijas un masāžas procedūras. Lai gripai turētos pretī, var noderēt internistes Daces Cibules ieteikumi.
Nevilkt slimību garumā
Ja nu vīrusi tomēr ir apsēduši, nekādā gadījumā nevelciet garumā procesu – “nekas, nekas, gan jau izveseļošos, nevaru atļauties slimot, kurš tad manā vietā strādās”, jo tas var novest pie ilgākas un komplicētākas atveseļošanās nekā tad, ja neļauj šiem vīrusiem izvērsties. Turklāt kolēģi un draugi pārāk pateicīgi arī nebūs, ja vīrusus uzšķaudīsiet vai uzkleposiet virsū arī viņiem. Lai neiedzīvotos komplikācijās, pēc ārstes D. Cibules, nevajadzētu kavēties ar ārsta apmeklējumu, jo tikai speciālists vislabāk novērtēs situāciju un ieteiks labāko ārstēšanās veidu.
Atceries – kamēr vīrusi savu ļauno darbu vēl nav sākuši, ieteicamākie profilakses līdzekļi ir pašmāju augļi un dārzeņi (āboli, dzērvenes, rutki, skābēti kāposti, burkāni, kāļi un, protams, ķiploki), pastaigas svaigā gaisā, nedrūzmēties lielveikalos (bet, ja bez iepirkšanās neiztikt, varbūt savu reizi izvēlēties mazos veikaliņus, līdz kuriem kāds gabaliņš jāpaiet arī pa ielu), vēdināt telpas, regulāri mazgāt rokas (pret tiem vīrusiem, kas lido pa gaisu, tas daudz nelīdzēs, bet pret tiem, kas līp pie rokām, gan) un jau pieminētās labsajūtas procedūras.
Ar ko atšķiras parastie vīrusi no gripas
Nav ļaunuma bez labuma – gripas vīrusi ir indīgāki jeb, kā ārste saka, – toksiskāki par tā saucamajiem parastajiem vīrusiem, toties pret gripu ir izstrādātas gan vakcīnas, gan arī specifiskie medikamenti. Ja cilvēks saslimis ar gripu, slimības norise parasti būs daudz smagāka, nekā ja nelāgi justies licis parastais vīruss. Lai gan arī pēc vīrusu izraisīto kaišu izslimošanas iespējamas komplikācijas, gripa var radīt daudz smagākas komplikācijas, tostarp pneimoniju jeb plaušu karsoni. Parastie vīrusi vairāk skar augšējos elpceļus – rīkli, degunu, kaklu.
Vakcinēties pret gripu iesakāms tiem cilvēkiem, kuriem jau ir kāda hroniska kaite – sirds darbības traucējumi, cukura diabēts vai kāda cita slimība, kuras norisi saslimšana ar gripu varētu tikai saasināt, tā pasliktinot cilvēka veselības stāvokli kopumā. “Jauni, veseli cilvēki izslimos gripu un daudz no tā necietīs, bet vecākiem cilvēkiem un tiem, kuriem jau ir kāda tā saucamā fona slimība, gripa var izrādīties visai bīstama,” uzsver D. Cibule.
***
Padoms
Ja pieķēries vīruss, ievēro formulu:
miers (vislabāk mājās un gultā) + vitamīni (vislabāk C vitamīns profilaktiskajā devā 500 mg) + daudz šķidruma (vislabāk negāzēts ūdens ar nelielu mineralizācijas pakāpi, zāļu vai zaļā tēja, pašmāju augļu sulas) + svaigs gaiss regulāri izvēdinātās telpās.
INGUNA ALMBAUERE
17.02.2012
Rīgas Apriņķa Avīze
0 Komentāri 
Rādīt/slēpt komentārus
