Latvijas sociālās informācijas portāls - Social.lv

Burtu lielums
  • Lielāks teksts
  • Normāls teksts
  • Mazāks teksts

Rehabilitācija par valsts naudu

E-pasts: Drukāt


Pirmais posms ceļā uz valsts apmaksātu ambulatoro rehabilitāciju ir ģimenes ārsts. Dažkārt pacienti labprātāk lieto tabletes, nevis aktīvi iesaistās savu veselības problēmu risināšanā, apmeklējot ārstniecisko fizkultūru medicīnas centrā, kur pieejama valsts apmaksāta ambulatorā rehabilitācija.

Stāsta ģimenes ārste un nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" rehabilitoloģe Anda Nulle.

Daļa cilvēku uzskata – veselības aprūpei atvēlēti tik mazi līdzekļi, ka valsts apmaksātu rehabilitāciju var saņemt vien retais. Tomēr tā gluži nav. Ārsts rehabilitologs var izvērtēt, vai pacientam pienākas valsts apmaksāta rehabilitācija vai ne, uzsver daktere Nulle.

– Pastāstiet, kādēļ nepieciešama rehabilitācija. Vai nepietiek, ja cilvēks apmeklē sporta zāli?

– Tas ir labi un pietiekami, ja vesels cilvēks regulāri apmeklē sporta zāli un rūpējas par savu fizisko veselību, taču rehabilitācija nav pavingrošana, lai cilvēks sevi uzturētu formā. Rehabilitācijai vienmēr ir noteikts mērķis – lai pacients atgūtu slimībā zaudētu funkciju, kustību apjomu un darbaspējas. Rehabilitācijas mērķis var būt arī pacienta apmācība, kā turpmāk dzīvot pēc traumas vai saslimšanas.

Mērķa sasniegšanai tiek veidots individuāls rehabilitācijas plāns, un atbilstoši tam pacients tiek nosūtīts pie fizioterapeita vai ergoterapeita, uz ūdensprocedūrām vai citām nodarbībām. Atkarībā no traucējumu veida un problēmas pacients var saņemt arī valsts apmaksātus logopēda pakalpojumus, ja, piemēram, pēc pārciesta insulta vai galvas traumas ir runas traucējumi.

– Kāda attieksme pret rehabilitāciju ir jūsu pacientiem?

– Mani pacienti lieliski zina manu otru specialitāti un, ja vien tas iespējams, aktīvi risina savas veselības problēmas. Runājam par fiziskajām aktivitātēm, veselīgu dzīvesveidu un bieži vien arī par svara problēmām.

Vieglākos veselības traucējumu gadījumos pietiek ar ārsta ieteiktiem vienkāršākiem vingrojumiem un dzīvesveida pārmaiņām, un cilvēks var turpināt strādāt un baudīt dzīvi. Piemēram, daudzi pacienti cieš no muguras sāpēm, ko izraisījis saspringums plecu vai kakla daļā. Ne vienmēr vajadzīga ārstēšana un rehabilitācija klasiskā izpratnē – vairākumā gadījumu viņiem palīdz problēmas izskaidrojums un dzīvesveida maiņa. Cilvēks var arī veiksmīgi sadzīvot ar mugurkaula starpskriemeļu diska trūci, ja ir labi nostiprināta muskulatūra.

Protams, ne visas slimības var izārstēt ar ārstniecisko vingrošanu. Pacientiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, diabēts vai bronhiālā astma, jālieto medikamenti.

– Kādos gadījumos ir nepieciešama ambulatorā rehabilitācija?

– Ja pēc akūtas slimības paliek kādi funkcionāli traucējumi, tad gan pacients jāsūta uz rehabilitāciju. Ja spondiloze ir ar ieilgušu sāpju sindromu un neiroloģiskiem traucējumiem, viens no tās ārstēšanas veidiem arī ir aktīva ambulatorā rehabilitācija. Ja ģimenes ārsts jūt, ka pats netiek galā ar pacienta ilgstošām muguras sāpēm, ir veikti visi izmeklējumi, ārstēts akūtais stāvoklis, lietoti pretiekaisuma un pretsāpju medikamenti, taču sāpes nav mazinājušās, tad jāizmanto intensīva un mērķtiecīga rehabilitācija.

– Lielākoties pacients no rehabilitologa saņem nosūtījumu uz valsts apmaksātu ārstnieciskās fizkultūras, nevis masāžas kursu. Kādēļ tā?

– Varu noteikti apgalvot, ka pacientam daudz labāk palīdz aktīva fizioterapija – ārstnieciskā vingrošana, jo ļoti svarīga ir paša pacienta aktīva līdzdarbība. Cilvēki, kam ir vāja muguras muskulatūra, tikai paši, pareizi vingrojot, var to nostiprināt. Masāža ir pasīva metode, un pieaugušajiem valsts neapmaksā šīs procedūras. Ne masāžas, ne dažādas siltumprocedūras nav izšķirošais rehabilitācijā. Pēc rehabilitācijas kursa pacientam par savu veselību jārūpējas visu turpmāko mūžu.

– Cik jāmaksā par rehabilitologa konsultācija, un cik procedūras pacients varēs saņemt?

– Par konsultāciju pie valsts apmaksātā ārsta rehabilitologa, ja pacientam ir ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījums, jāmaksā pacienta iemaksa – trīs lati. Izvērtējot pacientam iepriekš veiktos izmeklējumus, viņa veselības stāvokli, vai ir kādi kustību traucējumi un sāpes, rehabilitologs viņu nosūta uz valsts apmaksātām procedūrām. To skaits nav neierobežots, taču nekur arī nav noteikts "cipars", ar cik reizēm mēs izārstējam. Gadījumā, pat ja ārstnieciskās fizkultūras nodarbību skaits nav bijis pietiekams pilnīgai funkciju atjaunošanai, tiek parādīts ceļš, kā pacientam pašam uzlabot veselību. Ja ārstam ir pārliecība, ka nepieciešama papildu rehabilitācija, pēc atkārtotas konsultācijas kursu var pagarināt.

– Vai valsts apmaksātu ambulatoro rehabilitāciju var saņemt arī cilvēks, kas strādā veselībai sliktos apstākļos?

– Ja sūdzības un veselības traucējumi saistīti ar konkrētu profesiju vai nodarbošanos, ģimenes ārsts šādu pacientu var sūtīt pie arodslimību ārstiem. Šie speciālisti izvērtēs, vai veselības traucējumi vai slimība tiešām saistāma ar cilvēka nodarbošanos un vai viņam nepieciešama rehabilitācija.

– Pacients varbūt vēlas no savas kaites atveseļoties stacionārā, nevis ambulatori. Vai tas ir iespējams?

– Ja pacients, kas cieš no muguras sāpēm, osteoartrīta, kad deformējas ceļu vai gūžu locītavas, vai citām kaitēm, vēlas atrasties šeit uz vietas, centrā viņš var saņemt ambulatoru rehabilitāciju un pats maksāt par viesnīcas pakalpojumiem.

Pacientiem ar trūcīgā vai mazturīgā statusu viesnīca tiek apmaksāta no "sociālā spilvena" līdzekļiem. Savukārt pacientiem pēc insulta vai mugurkaula traumas, kam nepieciešama 24 stundu medicīniskā aprūpe, pienākas stacionārā rehabilitācija. Par stacionāru jāmaksā pacienta iemaksa, kas pašlaik valstī noteikta 9,50 lati dienā. Pārējo sedz valsts.

***

UZZIŅAI

Rehabilitācija tuvplānā

Visvairāk rehabilitologu (29) strādā Rīgā. Vidzemē ir 6, Zemgalē – 5, Latgalē – 5 un Kurzemē – 2 rehabilitologi.

Arī fizikālās medicīnas ārstu visvairāk (22) ir Rīgā. Zemgalē ir 7, Latgalē – 5, Vidzemē – 4 un Kurzemē – 2 speciālisti.

Valsts apmaksātus ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumus pacienti var saņemt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari", Latgales novada rehabilitācijas centrā "Rāzna", rehabilitācijas centrā "Līgatne", kūrorta rehabilitācijas centrā "Jaunķemeri", Vidzemes slimnīcā, rehabilitācijas centros Tērvetē un Krimuldā, kā arī rehabilitācijas centrā "Baltezers". Tā pieejama arī lielākajos veselības centros (poliklīnikās) un citviet.

Bērni vecumā līdz 18 gadiem rehabilitologa konsultāciju un pakalpojumus saņem bez maksas, ja ir ārsta nosūtījums. Par rindu garumu uz pakalpojumu ģimenes ārstam vai vecākiem jāinteresējas atsevišķi katrā medicīnas iestādē.

Trūcīgs pacients valsts apmaksātu rehabilitāciju var saņemt, uzrādot ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu, izziņu par savu statusu un personu apliecinošu dokumentu.

26.03.2011.
Anda Hailova.
Latvijas avīze

0 Komentāri

Rakstīt komentāru

busy
   

Veselībai

Rakstniece un dzejniece Daina Avotiņa (1926.) latviešu literatūrā darbojas jau kopš 1960. gadiem un ir pazīstama kā vairāku dzejoļu krājumu, romānu un stāstu krājumu autore. Jaunais rakstnieces romāns, kuram dots nosaukums «Rūdis», noslēdz vēsturisko romānu triloģiju, kurā risinātas Ziemeļvidzemes latviešu Rimežu dzimtas gaitas uz plaši tēlota 20. gadsimta...
Pēdējo nedēļu notikumi publiskajā telpā rosinājuši diskusiju par psihoterapijas nozari un psihoterapeita sertifikāta nozīmīgumu, Latvijas Psihoterapeitu biedrības leģitimitāti un personām, kuras tiesīgas saņemt sertifikātu un praktizēt psihoterapiju. Lai kliedētu neskaidrības un spekulācijas par biedrības statusu, tās darbību, mērķiem un situāciju kopumā skaidro zvērināts advokāts Rolands Bortaščenoks un Latvijas...
Tuvojoties Ziemassvētkiem, ikvienā ģimenē tiek domāts par Ziemassvētku dāvanām, ar ko iepriecināt savus mīļos. Taču vislabākā dāvana Ziemassvētkos ir citam sniegtā mīlestība, mūsu labie darbi, sasniegumi, kuri iepriecina otru cilvēku. Arī tukumnieki tajā grib dalīties un šajos gaišajos svētkos vēlas pasniegt šādu dāvanu ikvienam, kam tas sagādā prieku,...
Makaroni ar mērci, maizes šķēle, augļu kaklarota, šķiņķa auskari - plaša gastronomisku rotu izvēle.
Ziemassvētku labdarības gadatirgus, kas notiks 19.-20.decembrī Rīgas Centrālajā stacijā, piedāvā dažādus interesantus darinājumus. Pasākumu rīko Latvijas Pensionāru federācija un Pensionāru iespēju centrs ar Latvijas Dzelzceļa atbalstu. Tas ir jau trešais Latvijas Pensionāru federācijas un Pensionāru iespēju centra kopīgi rīkotais gadatirgus. 
Iznākusi talantīgās stāstnieces Regīnas Bretas otrā grāmata «Esi brīnums!», to izdevis apgāds "Zvaigzne ABC". Latvijas lasītājiem autore jau pazīstama ar 20 valstīs izdoto bestselleru «Dievs acis nemirkšķina», kurā izklāstītas 50 mācības dzīves līkločiem. Arī savā jaunajā grāmatā Regīna Breta piedāvā 50 iedvesmojošas mācības, kas var kļūt par īstu...
Mākslas muzeja «Rīgas Birža» pastāvīgajā ekspozīcijā līdz 2015.gada 25.janvārim būs apskatāma 15.gadsimta sākuma itāļu mākslinieka Džentiles da Fabriāno glezna «Pazemības Dievmāte» no San Matteo Nacionālā muzeja Pizā, aģentūru LETA informēja muzejā «Rīgas Birža».
Pirms vairākiem gadiem Rīgas domes pilsētas attīstības komiteja pauda  domes nostāju, ka mazdārziņiem nav nākotnes ne Rīgā, ne kādā citā pilsētā. Bija plānots, ka mazdārziņu teritorijas pārvērtīs par parkiem un dārziem pilsētnieku atpūtai.