Latvijas sociālās informācijas portāls - Social.lv

Ēdināšanas bizness ir nepārtraukta pavedināšanas un kārdināšanas māksla, lai klients nezaudētu interesi

«Tā ir konditoreja veča izpildījumā,» saka Uldis Ronis, kurš kopā ar Denīzi Lapinsku vairākos birojos no rītiem izvadā siltus mafinus, smalkmaizītes un citus kārumus un pusdienlaikā pieved salātus un zupas. Uldis lielu uzņēmumu vadīšanu iemainījis pret celšanos nakts melnumā un našķu cepšanu– iepriekš viņš bijis a/s Preses nams valdes priekšsēdētājs, Hanzas maiznīcas biznesa attīstības direktors, PAS Gutta ģenerāldirektors, kā arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors.

«Ēdināšana ir pastāvīgs kārdināšanas un pavedināšanas bizness. Jāspēj klientu mūžīgi sakārdināt un pavedināt, lai viņš nezaudētu interesi. Tas ir kā sapiera darbs – vienreiz kļūdīsies un viss,» salīdzina Uldis. Cepiens radies pavisam nejauši pagājušā gada rudenī. «Braucu mājās, grozot rokā vienu latu un domājot, ko ar to varētu iesākt. Atcerējos vienu no savām darbavietām, kur apkopēja nesa pīrādziņus. Pirmo reizi neiespringu, nopirku gatavu mīklu, sataisīju pīrādziņus un nākamajā dienā man kabatā bija trīs lati un bija jāpērk divas mīklas paciņas. Tā tas pamazām sāka augt,» stāsta Uldis. Viņš ievērojis, ka tad, ja recepti viņš izdomājis pats, izstrādājumus pērk labāk nekā tad, ja viņš mēģinājis kādu recepti no pavārgrāmatas.

Noticēt nav viegli

Šobrīd Cepiens nodarbojas ar mājražošanu. «Ir baigi forši darīt kādu reālu lietu, jo bizness Latvijā kaut kā ir aizgājis prom no reālās ekonomikas, vairāk darbojas ar uzpūstām lietām, fantāzijām, gaisa tirgošanu un cipariņu bīdīšanu ekselī – uzceļam māju no «skaidām un kartona» un iztirgojam dzīvokļos. Taču šī lieta – nekas īstāks nemēdz būt,» saka Uldis. Interese par ēst gatavošanu viņam bijusi vienmēr. Viņa bērnībā vecāki bieži brauca komandējumos, atstājot viņam ar māsu izejvielas un sarakstu, kas kurā dienā jāēd. «Vēl no tā laika uz aci ir skaidrs, cik daudz kartupeļu zupai jāliek klāt,» viņš saka. Arī Denīzei, kura ir diplomēta juriste, tas agrāk bijis hobijs. «Grūtākais ir atzīt, ka izvēli esi izdarījis daļēji sabiedrības ietekmē – bija laiks, kad bija ļoti daudz ekonomistu, juristu. Kad sāc apbružāties darba vidē, pamani cilvēkus, kam ļoti patīk tas, ko dara, un sāc domāt, ko pats vēlies darīt. Sevis meklējumi ir tie radošākie. Šobrīd ir daudz cilvēku, kas mainījuši profesiju, un viņu izglītība galīgi neatbilst tam, ko viņi dara tagad. Tas, manuprāt, ir labāk nekā turpināt iet uz darbu sakostiem zobiem,» viņa stāsta.

Viņiem nebija viegli noticēt, ka bulciņu cepšana varētu izdoties kā bizness, jo īpaši ņemot vērā Ulda iepriekšējo darba pieredzi. Taču kopumā liela un maza uzņēmuma vadība ne ar ko īpašu neatšķiras. Viņš pieļauj, ka var sākt arī citādi, bet viņi jau no paša sākuma precīzi kalkulējuši, aprakstījuši procesus, rakstījuši atskaites utt., lai Cepiens «ripotu» tikpat labi kā liels uzņēmums. Tā ir vieglāk, jo ir redzams, kas notiek, un iespējams laicīgi veikt korekcijas, turklāt, precīzi aprakstot procesus, vadītājam ir laiks nodarboties ar lietām, kas viņam jādara, nevis dzēst ugunsgrēkus.

No otras puses

Krīzes laikā kā sēnes pēc lietus saauga neliekas konditorejas un kafejnīcas, savukārt Cepiens sācis no otras puses – piegādāt produkciju konkrētiem klientiem. «Ir vajadzīgi daudzi izsalkuši, jauni cilvēki vienā telpā,» saka Uldis. Šobrīd ir aptuveni desmit klientu un ilgāku laiku prasa pusdienu pagatavošana, bet rīts jau ir tradicionāla rutīna. Salīdzinot šo biznesu ar bērnu, Uldis teic, ka joprojām nav skaidrs, kurā skolā viņu sūtīt, un nav paredzams, vai no viņa iznāks hokejists vai rakstnieks, tāpēc šobrīd abi vārti – ražošana un ēdināšana – ir vaļā.

Ar laiku viņi domā atvērt savu vietu. «Ja esam piegādes biznesā, kādā brīdī vajadzēs fasādi, bet tā ir jānopelna. Ir pietiekami liels risks un milzums faktoru, ko tā īsti racionāli nevar aprakstīt,» saka Uldis.

Kad tiekamies vienos dienā, Uldim un Denīzei tā jau ir pavēla pēcpusdiena – darbs pie gardumu cepšanas sākas divos naktī. Starp brokastu nosūtīšanu un pusdienu gatavošanu iekrīt pusotra stunda, kad var iemanīties pagulēt. «Mēs zinām, ka valsts «atbalsta» biznesa uzsākšanu visos iespējamos veidos, tāpēc ir skaidrs, ka atliek paļauties tikai uz sevi un naudiņa investīcijām ir jāsastrādā pašiem. Tāpēc labu konditoru pagaidām nevaram atļauties pieņemt. Būs kāds brīdis, kamēr jācīnās pašiem,» saka Uldis, paskaidrojot, ka šis darbs fiziski nogurdina, bet neiztukšo. Viņš ceļas agrāk un sāk bērt pa bļodiņām sastāvdaļas un cept brokastu piedāvājumu – mafinus, lielcepumus, kruasānus u.c. Šobrīd tas notiek mājās, bet paredzams, ka ar laiku dzīvesvieta un ražotne būs atdalītas. Vēl tālākā nākotnē plānots deleģēt ražošanu un nodalīt vadību no īpašniekiem, lai piesaistītu potenciālo investoru uzmanību.

Uztvere mainās

«Mums ir sapnis, ka Latvija varētu būt viena no pasaules gastronomijas lielvalstīm,» saka Uldis. Tam ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi –

Latvija atrodas krustcelēs, dažādu zemju iekarotāji atstājuši savas pēdas arī virtuvē, ir labi produkti un mazas saimniecības, kas var apgādāt ar tiem. Denīze uzskata, ka labs signāls ir tas, ka cilvēki pa veikaliem staigā ar recepšu lapiņām rokās un gatavo ēdienus, kas agrāk nav bijuši viņu ēdienkartē. Tas liecina, ka mainās uztvere un cilvēki saprot, ka nepazīstamais nav nekas slikts, nebaidās miksēt, piemēram, Indijas garšvielas ar vietējiem produktiem un eksperimentēt. «Tas ir pamats, lai cilvēks uz kulināriju sāktu skatīties nopietni un pievērstu uzmanību tam, ko ēd,» viņa ir pārliecināta. Uldis pieļauj, ka, pateicoties Mārtiņam Sirmajam un Laurim Aleksejevam, šodien ir pietiekami prestiži būt par pavāru, jo laikā, kad viņš mācījās skolā, bērnus biedēja ar to, ka, ja slikti mācīsies, vienīgā vieta, kur ņems pretī, būs pavāru skola.

***

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Mediji

Biznesa fakti

Cepiens

Nozare: ēdienu piegāde

Radītāji: Denīze Lapinska un Uldis Ronis

Dibināšanas gads: 2011.

SIA UR Partners

Nozare: projektu attīstīšana un konsultācijas

Dibināšanas gads: 2008.

Īpašniece: Denīze Lapinska

Atrašanās vieta: Rīga

Avots: SIA UR Partners

***

CV

Denīze Lapinska

Izglītība: Latvijas Universitātes bakalaura un profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē

Darba pieredze: SIA UR Partners īpašniece, projektu vadītāja. Iepriekš bijusi SIA Bridge Capital administratīvā projektu vadītāja, SIA Bridge Property projektu vadītāja, a/s DnB NORD Banka jurista palīdze, SIA Tērbatas 4 administratīvā vadītāja, SIA Jugend Reality biroja vadītāja, tiesas sēžu sekretāre Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Uldis Ronis

Izglītība: Liverpūles universitātes maģistra grāds korporatīvajās finansēs. Šobrīd studē tālmācībā.

Darba pieredze: SIA UR Partners vadošais partneris. Iepriekš bijis Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors, a/s Preses nams valdes priekšsēdētājs, Hanzas maiznīcas biznesa attīstības direktors, PAS Gutta ģenerāldirektors, J. Friisberg & Partners International direktors, SIA Formula rīkotājdirektors.

Anda Asere
16.02.2012
Dienas Bizness