Latvijas sociālās informācijas portāls - Social.lv

Vai medus tā ražotājiem nes brangu peļņu? Kāda ir tā pašizmaksa? Šādu jautājumu rosināja izzināt nesenās vārdu kaujas starp lielsaimnieku un biškopjiem. Medus cenas ir atšķirīgas, svārstības – lielas, norāda Latvijas Biškopības biedrības Liepājas nodaļas vadītājs Māris Romanovs. Liepājas Pētertirgū tā ir pieci lati kilogramā, tirdziņā “Lauku sēta pilsētā” – 3,5 lati, bet Rīgā sasniedz pat astoņus latus kilogramā.

Nopelnīt var

“Visu nosaka pirktspēja,” uzsver biškopis. No bitenieku viedokļa raugoties, medus neesot dārgs, un, ja cilvēkiem būtu pirktspēja, cena būtu augstāka. Lūzums uz augšu bijis 2008. gadā, un Liepājas pusē medus cena pēc tā vairākus gadus esot nemainīgā līmenī. Par trīs litru burku prasa 10 – 12 latus.

“Pie mums medus ir pietiekami lēts. Bet nopelnīt arī varam,” atzīst Imants Ozols, kurš biškopību piekopj no pedagoga un Aizputes novada domes deputāta pienākumiem brīvajā laikā. Par trīslitru burku, pildītu ar medu, viņš šogad prasa 13 latus (trīs latus par kilogramu). Salīdzinājumam – Vācijā medus maksājot sešus astoņus latus kilogramā. Medus, salīdzinot ar citiem produktiem, ir lētāks, spriež I. Ozols. Pircēji sākot rēķināt, vai tēju saldināt ar dāņu cukuru vai vietējo medu. Šogad viņš par trīs litru tilpumu prasot vairāk nekā pērn, taču klientu skaits palielinās. Pašizmaksu precīzi esot grūti izrēķināt.

Vairāk tiek lielajiem

Viens no retajiem biteniekiem, kurš medu realizē Liepājas Pētertirgū, ir vaiņodnieks Jānis Zeltiņš. Viņš neslēpj, ka vasarā par augstu cenu medu ir grūti realizēt, sanākot vien tirgus izdevumu apmaksai. Ziemā realizācija sokas labāk. Nepārtrauktību viņš uzturot, lai saglabātu tirdzniecības vietu.

“Par to būtu vērts padomāt,” saka tēva aroda pārmantotājs Raitis Zeltiņš, vaicāts par medus pašizmaksu. Kā konkrētu skaitli to neviens nerēķinot, un izmaksas arī katram esot atšķirīgas. Tās ietekmē, piemēram, transports – vai un cik tālu stropus pārvieto. Par ieguldītā darba vērtību naudā arī neviens nedomājot.

“Kopumā zem strīpas ar medu neesam,” atzīst M. Romanovs, lai gan gada atskaite Valsts ieņēmumu dienestam rādot, ka, pat nerēķinot sev algu, ir “iebraukts” mīnusā. Mazāka pašizmaksa un lielāka peļņa iznākot lielo dravu saimniekiem, kuri apkopj vairāk nekā simtu saimju. Pārējiem naudu ienes apgrozījums.

M. Romanovs piekrīt, ka “treknajos” gados bitenieki prasījuši pietiekami brangu cenu, lai, paaugstinoties izmaksu līmenim, varētu atļauties to saglabāt. Arī ražīgākajos gados cena uz augšu neskrien, apliecina I. Ozols. Izmaksas gan kāpjot – cukuram, medikamentiem, elektrībai.

Ja kāps cena vaskam un bišu barībai, tad arī medum, prognozē M. Romanovs.

Konkurence nezūd

Liepājas apkaimes biškopjiem nozīmīgs aspekts peļņas gūšanā bijusi vietējā cukurfabrika, kurā bišu piebarošanai varējuši iegādāties lētu otrās šķiras cukuru. Fabriku likvidējot, cukura iegāde stipri sadārdzinājusies. Pašlaik risinājums rasts, kolektīvi iepērkot bitēm ļoti derīgo invertcukuru.

Jaunam biškopim, sākot no nulles, startam nepieciešams aptuveni tūkstotis latu, rēķina M. Romanovs. Pirmajos gados tos atpelnīt nevarēšot. Stropi, rāmīši, vasks, barotavas, bites, barība ziemai – viņš uzskaita daļu starta kapitāla.

Biškopjiem jārēķinās, ka nektāra ienesums ļoti atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem, kas piejūras rajonos neesot paši piemērotākie.

Tiem, kuri iestrādājušies, veidojas rezerve, ar ko var variēt. Liepājas apkaimē esot daudz biškopju, bet galvenokārt amatieru līmenī. Savukārt medus tirgotāji ierodas vai no visām Latvijas malām. Konkurence ir un pastāvēs vienmēr, atzīst M. Romanovs.

“Biškopība kā pamatnodarbošanās – tas būtu sarežģīti,” spriež R. Zeltiņš. Pašlaik tā daudzviet notiekot uz bijušo kolhozu dravu rēķina.

“Tīru” medu neiegūst

Dažkārt par dažādu ziedu medu biškopji prasa atšķirīgu cenu. Mūspuses biškopji tā nediferencē, šāda lieta vairāk sastopama Rīgā, novērojis M. Romanovs. Simtprocentīgi iegūt medu tikai no, piemēram, liepām, neesot iespējams, bet, izņemot to tūlīt pēc ziedēšanas, varot teikt, ka nektārs nācis galvenokārt no šī auga. Kad zied ziemas rapsis, to darot arī pienenes un augļu koki. Kurzemē neesot ne tādu vienas kultūras plantāciju, ne tādu laika apstākļu, lai iegūtu pilnīgi “tīru” medu. Savukārt dominējošā auga nektārs dod medum noteiktu krāsu un garšu.

Cenu diferencēt varētu biškopji, kuri iegulda nektāraugu sējā, piemēram, audzē griķus. Medu sadārdzina arī transporta izdevumi, ja saimes ved uz noteiktām vietām, piemēram, viršiem.

Medu no viena auga varot iegūt, piemēram, Ukrainā, kur tūkstošiem hektāru platībā zied akācijas.

I. Ozols piekrīt cenas diferencēšanai. No rapša ienesums ir ātrāks un lielāks, medu var saražot lētāku. Savukārt saldās masas iegūšana no viršiem prasa citādu tehnoloģiju un vairāk darba.

Lētais nav sliktāks

Izskanējušās potenciālo pircēju bažas, ka lēts medus varētu būt nekvalitatīvs, gan M. Romanovs, gan I. Ozols atvaira. Bitenieks vēloties nevis turēt mājās medu, bet dabūt par to naudu. Prasot piecus latus, dienā izdotos pārdot vien pāris kilogramu. Par trīs, trīsarpus latiem iegādāšoties arī pensionāri, kuri ir vieni no galvenajiem medus pircējiem. Ja radušies uzkrājumi, atdod pavisam lēti. Tirgus nišu ne katrs jau atradis.

Uzrodas arī uzpircēji, kuri tālāk tirgo, protams, ar uzcenojumu. Dažkārt tā rīkojoties biškopji, kuriem medus sanācis mazāk, bet negribas zaudēt pastāvīgos klientus.

Ja peļņa būtu lielāka, biškopju būtu vēl vairāk, pieļauj M. Romanovs. Sarunas par medus iepirkumu vai maiņu nodaļas vadītājs ved ar invertcukura piegādājfirmas pārstāvi. Par Latvijas medu ieinteresējušies arī lietuvieši. Lai ieietu lielveikalu tīklā, vajadzīgs konkrēts apjoms no daudzām saimniecībām.

***

MEDUS VIDĒJĀ CENA LATVIJĀ (LATOS)

Gads 1 litrs 3 litri

2005. 4 9 – 12

2008. 5,5 12 – 18

2009. 5 – 5,5 12 – 15

2010. 4 – 6 10 – 18

2011. 4 – 6 12 – 17

* 1 litrs medus = 1,4 kilogrami

***

uzziņai

- No vienas saimes gadā var iegūt vidēji 20 – 25 kilogramu medus.

- Rekordsaimes saražo līdz 80 kilogramiem sezonā.

- Vienas saimes piebarošanai nepieciešams no diviem līdz sešiem kilogramiem cukura.

- Viena kilograma medus aptuvenā pašizmaksa – divi lati.

***

Kur pērkat medu un kā vērtējat tā cenu?

AIVARS LAUMANIS, VĒRGALNIEKS

Trīs litrus ziemai paņem, un pietiek. 12, 13 latu par to nav daudz. Padomājiet, kāds darbs tur ir iekšā! Pats neesmu bitenieks, bet zinu, kā tas notiek. Tas nav govi slaukt.

SIGITA FREIMANE, VĒRGALNIECE

Pērku no vietējiem. Cena šķiet normāla, priekš medus tā nav dārga. Bitenieki daudz strādā. Medu jau katru dienu nepatērē, pārsvarā ziemā, kad ir saaukstēšanās. Šāgada cenu nemaz nezinu, jo man medu uzdāvināja.

JĀNIS LĀCIS, ZIEMUPNIEKS

Medu lietoju, pērku no privātajiem. Zāļu tiesai jau vajag. Cenu prasa kā nu kurš – cits dārgāk, cits lētāk, tas atkarīgs no bitenieka. Bet dikti dārgi nav, šogad tikpat, cik pagājušogad. Aptiekā zālēm gan cenas kāpj arvien augstāk.

ANTRA GUDRIĶE, LIEPĀJNIECE

Medu gadu gadiem pērku no pazīstama biškopja. Parasti ņemu pa puslitram, kas maksā divus, divarpus latus. Šāda cena ir pieņemama. Bitītēm jau arī kaut ko vajag.

MARIJA PANFILOVA, LIEPĀJNIECE

Pērku veikalā “Maxima” vai tirgū. Protams, priekš manis kā pensionāres tas ir dārgi, bet medus ir vajadzīga un derīga lieta.


ANITA PLATACE
Kursas Laiks