Šovasar Jelgavas pašvaldība darbu piedāvās 600 skolēniem vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Jaunākajiem par divu nedēļu darbu tiek solīts 48 latu atalgojums, savukārt vecākiem bērniem būs iespēja strādāt ilgāk un arī nopelnīt vairāk. Šī ir pēdējā nedēļa, kad skolēni darbam var pieteikties savā izglītības iestādē, taču interese par šo iespēju nav pārāk liela.
Šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma brīvlaikā visas vasaras garumā 6. – 9. klašu skolēniem atkal būs iespēja strādāt pašvaldībā un nopelnīt. «Darba vietas jauniešiem piedāvās pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības. Tie galvenokārt būs teritoriju labiekārtošanas un telpu uzpošanas darbi, jaunieši varēs strādāt arī skolu bibliotēkās, mācību kabinetos un tiks iesaistīti citos piemērotos darbos,» ziņo Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Egita Veinberga.
Jelgavas 1. ģimnāzijas direktore Valentīna Maido stāsta, ka līdz vakardienai darbam vasarā pieteikušies 48 jaunieši. «Domāju, ka skolēnu atsaucība ir pārāk maza. Iespējams, tādēļ, ka vienai daļai bērnu vasara jau saplānota, bet jāatzīst, ka daļa skolēnu negrib ne mācīties, ne strādāt. Nav arī teikts, ka sarakstā iekļausim visus 48, kas būs pieteikušies, jo viens no kritērijiem ir labi mācīties un uzvesties. Uzskatu, ka nevar ļaut strādāt tādam bērnam, kurš gada laikā vairāk laika pavadījis direktora kabinetā nekā savā klasē,» teic V.Maido.
Pašvaldība noteikusi, ka uz algotu darbu varēs pretendēt skolēni, kuru dzīvesvieta deklarēta Jelgavā. 13 un 14 gadu vecus pusaudžus plānots nodarbināt divas nedēļas pa četrām stundām dienā, par darbu maksājot 48,75 latus. Savukārt piecpadsmitgadīgus jauniešus ar darbu varēs nodrošināt sešas stundas dienā trīs nedēļas, kuru laikā būs iespēja nopelnīt 86 latus pēc nodokļu nomaksas.
Jelgavas 4. vidusskolā darbam pieteikušies vien 20 bērnu. Sociālā pedagoģe Ruta Grubinska stāsta, ka nereti darbam nepiekrīt vecāki. «Ir gadījumi, kad bērni labprāt strādātu, bet vecāki ir pret. Viņi parēķinājuši, ka tad palielināsies nodokļi, jākārto dažādas formalitātes, piemēram, bankā jāatver konts – tas sarežģī situāciju, un viņi no šīs iespējas atsakās. Ja nebūtu tik liela birokrātija, strādātāju būtu vairāk. Daudzi bērni vasaru pavadīs laukos pie vecvecākiem un radiniekiem, tādēļ arī atsakās no darba pilsētā,» skaidro R.Grubinska.
Pieteikumu anketas izvērtēs un nodarbinātībā iesaistīto skolēnu sarakstu apstiprinās katrā skolā izveidota komisija. E.Veinberga piebilst, ka, vērtējot pieteikumus, priekšrocība būs skolēniem ar pozitīvu attieksmi pret darbu, arī tiem, kas nebūs nodarbināti pie cita darba devēja un atbildīs vismaz vienam no izvirzītajiem kritērijiem, proti, gadu būs pabeiguši ar labām sekmēm un uzvedību, ir aizbildnībā, aug daudzbērnu ģimenē vai ģimenē ar trūcīgas vai maznodrošinātas statusu, kā arī tad, ja viens vai abi bērna vecāki ir bezdarbnieki.
Skolēnu nodarbinātības projektam no pašvaldības budžeta paredzēti 40 tūkstoši latu.
Dace Diržine 26.04.2012 Zemgales Ziņas
