Latvijas sociālās informācijas portāls - Social.lv

"Strādāju celtniecībā jau vairākus gadus, tomēr ar šādu situāciju saskāros pirmo reizi. Mūsu brigāde kādam objektam liek jumtu, taču, iestājoties salam, darba devējs paziņoja, ka darbu pārtrauksim. Ja tā būtu bijusi viena vai divas dienas, iespējams, traci nebūtu cēluši. Tomēr sala dēļ pie "negaidītajām brīvdienām" tikām divu nedēļu garumā. Ar darba devēju pārrunājot šī mēneša algas jautājumus, sapratām, ka labi nebūs.

Darba devējs tik saka, ka strādāt neesam varējuši, līdz ar to arī alga būšot krietni mazāka, jo par "brīvajām" nedēļām algu nesaņemsim. Neesmu pārliecināts, ka šāda varētu būt pareizā nostāja, jo ne jau mēs bijām vainīgi, ka nevarējām strādāt," bilda celtniecībā strādājošais Viesturs.

"Druvas" redakcijā vērsās cēsnieks Viesturs, kurš gan lūdza nepublicēt ne viņa īsto vārdu, ne darba vietu. Vīrietim radušās neskaidrības ar darba devēju, viņš vēlējās savu pieredzi pastāstīt arī citiem strādājošajiem, uzsverot, ka noteikti daudzi īsti nepārzina darba likumdošanu un reizēm tiek piemuļķoti.

Valsts darba inspekcijas (VDI) Cēsu biroja vecākais valsts darba inspektors uzsver ka, pazeminoties gaisa temperatūrai, darba devējiem obligāti jāievēro darba aizsardzības prasības un jānodrošina atpūtas telpas, lai ārpus telpām strādājošajiem būtu iespēja sasildīties un atpūsties.

Runājot par konkrēto situāciju, V. Tabūns secina: "Šādā situācijā darba devējam bija vairākas iespējas, kā rīkoties. Viņš strādniekiem varēja piedāvāt pāris nedēļas izmantot apmaksātu atvaļinājumu. Taču jāteic, ka šādā situācijā to darba likumdošanā traktējam par dīkstāvi, par šādu piespiedu bezdarba laika periodu darba devējam jānodrošina strādniekam vismaz minimālā alga. Jo patiesi darbinieks nav vainojams, ja darba devējs nevar nodrošināt piemērotus darba apstākļus."

V. Tabūns norāda, ka tas būtu bijis pareizi, tomēr neslēpj, ka noteikti ir gadījumi, kad darba devēji aizmirst vai nevēlas samaksāt strādniekiem par dīkstāvi. Tāpat inspektors norāda, ka šajā ziemā Cēsu biroja inspektori šādas sūdzības nav saņēmuši. Tas gan nenozīmē, kā saka inspektors, ka nebūtu līdzīgu gadījumu. Drīzāk darba devējs vienojas ar darbiniekiem par bezalgas atvaļinājumu vai arī darbinieki paši neuzdrošinās šos jautājumus risināt.

Runājot par darbu aukstumā, V. Tabūns stāsta ja faktiskā gaisa temperatūra ir no mīnus pieciem līdz mīnus desmit grādiem, tad maksimālais laiks, ko nodarbinātais var strādāt aukstumā ārpus telpām, ir 90 minūtes, pēc tam jābūt vismaz 15 minūšu atpūtas laikam apsildāmās telpās. Ja temperatūra ir no mīnus 10 līdz 18 grādiem, tad pēc 80 minūšu gara darba laika jābūt vismaz 20 minūšu atpūtai, bet ja temperatūra ir no mīnus 18 līdz mīnus 30 grādiem, tad pēc 70 minūšu darba laika jābūt vismaz 25 minūšu garam pārtraukumam.

"Tiesa gan, nosakot darba laika un atpūtas ilgumu, jāpievērš uzmanība arī vēja ātrumam, kas ietekmē cilvēka pašsajūtu. Piemēram, ja ārpus telpām gaisa temperatūra ir mīnus 15 grādi un vēja ātrums ir trīs metri sekundē, tad faktiskā gaisa temperatūra ir mīnus 21 grāds, bet ja vēja ātrums palielinās līdz astoņiem metriem sekundē, tad faktiskā gaisa temperatūra ir jau mīnus 28 grādi. Strādājot ārpus telpām, darba devējam jānodrošina arī aukstam laikam piemērots darba apģērbs, kā arī iespēja padzerties siltu dzērienu," stāsta V. Tabūns.

Inspektors norāda, ka darba veikšana pazeminātā temperatūrā saistīta ar risku veselībai gan apsaldējumiem, gan arī palielinātu slodzi elpošanas ceļiem un sirdij.

Liene Lote Grizāne
16.02.2012
Druva