Latvijas sociālās informācijas portāls - Social.lv

Burtu lielums
  • Lielāks teksts
  • Normāls teksts
  • Mazāks teksts

Uz Vāciju! Uz Vāciju?

E-pasts: Drukāt


1. maijā durvis vērs šobrīd Eiropā visstraujāk augošās ekonomikas – Vācijas – darba tirgus. Šī valsts jau ir paziņojusi, ka tuvākajos gados ir gatava vai atplestām rokām sagaidīt simtiem tūkstošu kvalificētu darba roku, kuru vidū atrastos vieta arī latviešiem. Tostarp iespējamos darba meklētājus esmu dzirdējusi sakām, ka Vācija ir zeme, kur būšot jāizsitas pilnīgi citādi nekā Īrijā un Anglijā. Kādas tad ir Vācijas darba tirgus nacionālās īpatnības? Kas Latvijas iedzīvotājus sagaida Vācijā?

Cenšas atgūt nokavēto

"Savas gadiem ilgās negribīgās ieceļošanas un ārzemnieku integrācijas politikas dēļ Vācija ir pazaudējusi daudz vērtīga laika sacensībā par talantiem," saistībā ar Vācijas darba tirgus atvēršanu 1. maijā nesen rakstīja žurnāls "Der Spiegel".

Vācija ir sasniegusi zemāko bezdarba līmeni kopš 1992. gada. Pēc Vācijas industrijas un tirdzniecības kameras prognozēm, arī šogad šīs valsts iekšzemes kopprodukts pieaugs vairāk nekā par 3%. Tostarp Vācu saimniecības institūts (Ķelnē) izrēķinājis, ka 2009. – krīzes – gadā vien vācu ekonomika kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ cieta zaudējumus vismaz 15 miljardu eiro apjomā.

Savukārt "Welt Online" ziņo, ka jau šobrīd Vācijas uzņēmumos brīvi ir vairāk nekā 60 tūkstoši darba vietu. Telekomunikāciju gigants "Bitkom" vien meklējot 20 tūkstošus darbinieku, bet Vācu inženieru apvienība ziņo, ka valstī trūkstot vairāk nekā 35 tūkstoši inženieru. Prognozē, ka situācija Vācijas darba tirgū kļūšot īpaši kritiska pēc 2015. gada, kad pensionēsies pēckara "bērnu buma" paaudze. Līdzās sliktajai demogrāfijai, meklējot grēkāžus pašmāju darbaroku trūkumam, vācu presē šobrīd var atrast arī visai skarbus vārdus, kas adresēti valsts izglītības sistēmai. "Welt Online" uzsver, ka visās Vācijas federālajās zemēs esot jāievieš kārtība, kad skolu beidzējiem noteikti jākārto eksāmeni matemātikā un vēl divos dabas zinātņu priekšmetos. Vācu presē pēdējā laikā ir modē apzīmējums MINT, kas ietver četrus "vaļus", uz kuriem būtu jābalstās izglītošanai: matemātiku, informātiku, tehniskās un dabas zinātnes.

Meklējot izeju no darbaspēka krīzes, ierosmju vidū izskan doma mēģināt piespiest vācu pensionārus strādāt līdz 67 gadiem un pat vēl ilgāk, tomēr galvenais secinājums ir viens augsti izglītotie jāmeklē ārzemēs.

Bet arī šajā jomā vācieši paškritiski atzīst, ka līdz šim nav centušies sevi padarīt pievilcīgus citzemju gudrajiem prātiem. "Salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, Vācijā ir daudz vairāk slikti kvalificētu iebraucēju," "Der Spiegel" slejās izsakās Vācijas Darba tirgus un nodarbinātības institūta pētnieks Herberts Brukers. Izskan arī kritiskas piezīmes par augsti kvalificēto ārzemnieku atalgojumu. Pēc "Der Spiegel" ziņām, vien 158 ieceļojušie "gudrie prāti" Vācijā pelnot 66 tūkstošus eiro gadā, kas līdzinās minimālajam ienākumu līmenim.

Tikmēr bažas par to, ka lētā Austrumeiropas darbaspēka pieplūduma dēļ varētu samazināties vācu strādnieku darba algas, jau ir paudušas vācu arodbiedrības. Vācu Nacionāldemokrātiskās partijas politiķis Andreass Stors pērnā gada nogalē izteicās vēl skarbāk, uzsverot, ka "no ārzemēm importētās daudzmiljonu migrantu armijas" dēļ esot apdraudēts Vācijas sociālais miers. Viņaprāt, ieceļot Vācijā drīkstētu vienīgi augsti izglītoti un motivēti ļaudis no Centrāleiropas valstīm. Turklāt, ierodoties vienam šādam gudrajam prātam, no Vācijas būtu jāizsūta 50 ārzemnieki, kuriem ir grūtības ar integrāciju un kuri vairāk nekā trīs mēnešus ir apgrūtinājuši Vācijas sociālo sistēmu.

Vācieši šobrīd arī aktīvi spriež, kā iekārdināt augsti izglītotos ārzemniekus. Tiek izstrādātas speciālas programmas dabas un inženierzinātņu speciālistiem. Iespējams, viņiem varētu tikt piešķirta īpaša "apsveicināšanās" nauda.

Labākais – iekarot no attāluma

Kāda vieta visā šajā ar Vācijas darba tirgus atvēršanos (vai varbūt tomēr – vien pavēršanos) saistītajā vēlmju un iespēju kokteilī varētu būt latviešiem?

Svešvalodu apmācību speciālisti vēsta, ka šobrīd Latvijā esot vērojams nebijis bums vācu mēles apguvē. Taču jāņem vērā, ka vācu valoda jau gadiem ir trešā populārākā svešvaloda Latvijā.

Nodarbinātības valsts aģentūras komunikāciju daļas vadītāja Iveta Kancēna stāsta – gandrīz 34% darba meklētāju interesējoties par darbu Vācijas lauksaimniecībā. Pēc tam sekojot veselības un sociālā aprūpe (14,5%), apstrādes rūpniecība (11%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (8,1%) un transporta joma (5,8%).

– Prognozēt masveida darbaspēka aizplūšanu Vācijas virzienā būtu pāragri. Tomēr par to, ka šāda tendence būs, šaubīties nevajadzētu. Savukārt vācu bizness šobrīd ir ieinteresēts darbaspēka piesaistē. Par plānoto darbinieku skaita palielināšanu paspējuši paziņot "Porsche", "Volkswagen" un citi rūpnieciskie giganti. Tātad iespējas rast darbu pie konveijera būs. Izskan arī pieprasījums pēc kvalificētā darbaspēka, piemēram, ar inženiertehniskajām zināšanām. Tas nozīmē, ka arī šeit, Latvijā, saasināsies darba devēju konkurence par kvalificētajiem darbiniekiem, – prognozē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Savukārt personāla atlases kompānijas "Working Day Latvia" mārketinga direktors Māris Silinieks uzskata – ja Vācijas darba tirgus atvēršana ietekmēs Latvijas darba tirgu, tad pavisam nedaudz. – Visticamāk, no profesionālo arodbiedrību puses arī turpmāk tiks noteikti dažādi ierobežojumi saistībā ar ārpus Vācijas iegūtu pieredzi un izglītību. Tāpēc labākais veids, kā iekarot Vācijas tirgu, būtu sniegt pakalpojumus attālināti – kā tas iespējams, piemēram, IT jomā. Domāju, ka lielākā daļa Vācijas darba tirgus iekarotāju no Latvijas būs tādi, kas šobrīd ir palikuši bez darba Īrijā, jo tur ekonomika ir piedzīvojusi strauju lejupslīdi.

Nianses, ko labāk zināt

Izskanējis, ka jau vairākus gadus Latvijā aktīvi rosās rekrutēšanas kompānijas no Vācijas, izvietojot plakātus ar darba piedāvājumiem slimnīcās, piedāvājot darbu visu līmeņu medicīnas speciālistiem – no ārstiem un medicīnas māsām līdz pat veco ļaužu pansionātu aprūpes darbiniekiem. Piedāvājumi ir vilinoši – pārvākties uz dzīvi Vācijā ar visu ģimeni un citiem labumiem.

Pēc Māra Silinieka rīcībā esošajām ziņām, atsaucība neesot liela, jo tiekot prasītas vācu valodas zināšanas vismaz B2 līmenī. Turklāt atalgojuma līmenis, ko piedāvā ārstiem Vācijā, neesot konkurētspējīgs ar ārstu atalgojumu, piemēram, Apvienotajā Karalistē.

Viena no kompānijām, kas Latvijā nodarbojas ar medpersonāla "rekrutēšanu" Vācijai, ir SIA "MedpersonalRiga". Tās vadītājs vācietis Hanss Peters Egerts uz jautājumu par Latvijas iedzīvotāju atsaucību atbild izvairīgi, vien norāda, ka viņa pārstāvētā kompānija sevišķi rūpējoties, lai Latvijas cilvēkiem tūlīt pēc ierašanās būtu nodrošināti pēc iespējas labāki starta apstākļi. Jo arī Vācijas darba devēju vidū netrūkstot "melno avju".

 Piemēram, par veco cilvēku aprūpi nemaksā labas algas. Starta atalgojums ir aptuveni 1600 eiro bruto. Pēc iemaksām slimības kasē un pārējiem sociālajiem maksājumiem medmāsai (bez bērniem) neto paliek aptuveni 1136 eiro. Bet nabadzības robeža Vācijā ir 930 eiro mēnesī, – stāsta Hanss Peters Egerts. Viņš arī iesaka Vācijā izvairīties no "pagaidu darbu firmām". Pēc Vācijas Arodbiedrību apvienības pētījumiem, 2009. gadā šāds darbaspēks mēnesī nopelnīja 1456 eiro, ieskaitot atvaļinājuma un Ziemassvētku naudu. Tas Vācijā esot krietni par maz, un tāpēc mērķim jābūt strādāt pilna laika darbā. Jārēķinās arī, ka Vācijas austrumos (Polijas virzienā) nodarbinātie saņem mazāk nekā Rietumvācijā.

Tūkstoš eiro kabatā jābūt

Tomēr latvieši Vācijā jau šobrīd ne vien strādā svešajam vācu "onkulim", bet arī labprāt dodas patstāvīgā peldējumā. Pēc Berlīnes Industrijas un tirdzniecības kameras ziņām, tieši latvieši Berlīnē ir ekonomiski visaktīvāko ārvalstnieku kopienu vidū – 2009. gadā Berlīnē bija reģistrēti 567 latviešiem piederoši uzņēmumi. Tikai uz paša spēkiem un iniciatīvu šajā valstī paļaujas arī latviešu uzņēmējs Jānis Rudzītis (vārds mainīts), kurš kopā ar ģimeni Vācijā ieradās pirms vairāk nekā gada.

– Tas bija ļoti krass lēmums, ko pieņēmām krīzes ietekmē. Latvijā strādāju kokapstrādes jomā, sieva bija tikko pabeigusi jurisprudences studijas. Pirmā aizbrauca sieva, jo šeit dzīvo viņas draudzene. Kādu laiku bija jāpadzīvo šķirtiem – vairāk meitas dēļ, jo viņa nevēlējās pamest Latvijā skolu. Nu jau vairāk nekā gadu dzīvojam Vācijā visi kopā. Kopš februāra meita iet vācu skolā. Pats nodarbojos ar mēbeļu pārvešanu. Darba nav ļoti daudz, bet, ja ir divi trīs nopietni darbiņi, ar to pietiek. Kad ierados, vācu valodas zināšanas man bija tikai tik daudz, cik no skolas. Atklāju, ka valodu var ļoti ātri apgūt, skatoties televīziju un filmas vācu valodā.

Vācijā attieksme pret ārzemniekiem lielā mērā ir atkarīga no tā, kāds esi tu pats. Tomēr, ja atbrauksi galīgi tukšām kabatām, arī būs ļoti grūti. Jo vācu dzīvokļu izīrētāji līdzās īrei ņem arī priekšapmaksu. Kādiem tūkstoš eiro kabatā jābūt.

Vācijā patiešām ir daudz brīvu darba vietu, tomēr jāņem vērā nianses – ja, piemēram, flīzētājs no Latvijas vēlēsies strādāt Vācijā savā profesijā, būs jāiegūst amatnieka sertifikāts no Amatnieku kameras. Darba tirgus atvērsies, bet tas būs diezgan nosacīti un attieksies tikai uz kādu noteiktu profesiju loku. Turklāt noteikti ir jāprot valoda. Latvijā iegūtie diplomi, Vācijā stājoties darbā, var noderēt tikai kā neliels plusiņš. Īpaši neviens tos vērā neņem.

Ilgais atzīšanas ceļš

Kāda tad īsti Vācijā ir situācija ar Latvijā iegūto diplomu atzīšanu? Akadēmiskās informācijas centra eksperte Solvita Siliņa skaidro:

– Ja cilvēks vēlas strādāt nereglamentētā profesijā (tādā, kur valsts nav noteikusi kādas noteiktas prasības izglītībai utt.), tad lēmumu par diploma atzīšanu pieņem darba devējs. Savukārt ES direktīvas noteiktā vispārējā atzīšanas sistēma, ko piemēro lielākajai daļai reglamentēto profesiju (un Vācijā tādu ir daudz), paredz, ka ārvalstīs iegūtā profesionālā kvalifikācija ir jāatzīst automātiski. Bet ar piebildi – ja vien nav būtisku atšķirību starp to un prasībām uzņemošajā valstī.

Un te nu sākoties problēmas, jo, labi gribot, atšķirības vienmēr var atrast gan izglītības līmenī, gan saturā. Ja tā notiek, jārēķinās ar atbilstības testu vai adaptācijas periodu. Šis process aizņem vismaz trīs četrus mēnešus, turklāt katrā federālajā zemē ar to nodarbojas sava institūcija, ar ko būtu vērts sazināties jau iepriekš.

ES direktīva arī nosaka, ka ārsta, medicīnas māsas, farmaceita, vecmātes, arhitekta, zobārsta, veterinārārsta profesijā atzīšana balstās uz ES noteiktiem minimālajiem apmācības nosacījumiem – profesionālās kvalifikācijas tiek atzītas bez kādām papildu prasībām. Ja izglītība iegūta agrāk – pirms Latvijas iestāšanās ES, to var kompensēt ar noteikta ilguma darba pieredzi.

Saskaņā ar Latvijas Ārlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju šobrīd par ārvalstnieku kvalifikācijas atzīšanu Vācijā ir atbildīgas aptuveni 400 dažādas institūcijas – federālo zemju varas iestādes, dienesti, kameras un citas aģentūras. Tas atbaida daudzus Vācijas uzņēmumus, bet darba meklētājiem tā tiek liegta iespēja strādāt savā profesijā.

Skats no otras puses

Mēs Latvijā šobrīd varam tikai zīlēt kafijas biezumos, cik tautiešu vēl aizbrauks pēc 1. maija. Bet kādu šo situāciju redz latvieši, kas šobrīd jau atrodas Vācijā?

Var sajust, ka aizvien vairāk ierodas veselas ģimenes, – man raksta Zuze KrēsliņaSila no Minsteres. Pēc Vācijas oficiālās statistikas datiem, šajā valstī dzīvo aptuveni 10 tūkstoši latviešu – 6500 sievietes (divas trešdaļas!) un 3500 vīrieši. Iznāk, ka sievietes arī ieceļošanas ziņā ir daudz aktīvākas nekā vīrieši. – Tomēr jāņem vērā, ka ne jau visiem latviešiem Vācijā ir Latvijas pases. Piemēram, man ir ASV un LR pase, un es skaitos amerikāniete. Turklāt diezgan daudz latviešu apmetušies arī ārpus lielajām pilsētām, kur ir lētāk dzīvot un arī nodokļi māju celšanai un citas izmaksas ir zemākas, – turpina Zuze KrēsliņaSila. Vācijā dzīvojot arī daudz lietuviešu, turklāt sieviešu proporcija viņu vidū esot vēl lielāka – pat trīs ceturtdaļas.

Laiku pa laikam arī izskan, ka tautieši, kas jau mīt Vācijā, varētu arī nebūt diez ko priecīgi par pārāk lielu tautas brāļu pieplūdumu.

 Nedomāju, ka vietējiem latviešiem par to ir vienots viedoklis. Negribētu piekrist, ka noskaņojums ir negatīvs. Es par to nesatraucos. Tomēr būtu jāņem vērā, ka atšķirībā no Īrijas Vācijas latviešu kopība ir izveidojusies uz citiem pamatiem. Te nav bijušas tādas darba meklētāju plūsmas, tāpēc latviešu kopības galvenais uzdevums līdz šim ir bijis uzturēt latvisko kultūru. Tāpēc mums ir diskusiju vakari, koris un saviesīgas tikšanās, taču nav izveidota savstarpējā atbalsta infrastruktūra darba vai dzīvokļa meklējumos, dažādos sadzīves jautājumos, kā tas ir, piemēram, Īrijā, – stāsta Hamburgā dzīvojošā jurisprudences doktorante Magda Papēde. Vācijā Magda ir pabeigusi arī maģistrantūras studijas, taču jurista kvalifikāciju ieguvusi Latvijas Universitātē.

Viņasprāt, iespējas Vācijā iedzīvoties latviešiem varētu būt ļoti dažādas atkarībā no profesijas. – Principā Vācija ir ļoti atvērta tieši augsti kvalificētiem speciālistiem – inženieriem, informātiķiem. Arī mediķiem darba varētu netrūkt, ja vien ir vācu valodas zināšanas. Bet, piemēram, pieprasījums pēc arhitektiem ir ļoti mazs, un tiešām izciliem profesionāļiem ir jāstrādā par simbolisku samaksu.

Kas būtu galvenais, ar ko šobrīd jārēķinās latviešiem, kuri ir izlēmuši doties uz Vāciju? – Lai arī vācieši pēc temperamenta un kultūras ir līdzīgi latviešiem, tomēr pastāv arī zināmas atšķirības. Protams, neatsveramas ir vācu valodas zināšanas. Jābūt atvērtam un pieklājīgam, jārēķinās, ka darbā visus uzrunā uz jūs. Vācieši augsti novērtē pašiniciatīvu un iesaistīšanos. Savukārt jebkādus jociņus par holokaustu un tādus izteicienus kā "darbs dara brīvu" labāk paturēt pie sevis, – iesaka Magda Papēde.

**

• 2011. gada aprīļa sākumā Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES)

Eiropas darba un mobilitātes portālā bija pieejama informācija par 309 444 vakancēm Vācijā.

Par tām var uzzināt http://ec.europa.eu/eures/.

• Vēl nesen Vācijā darbaspēka pietrūka šādās profesijās: ārsti, medmāsas, viesnīcu un ēdināšanas speciālisti (gan sezonas darbiem, gan pastāvīgi), viesmīļi un pavāri, inženiermehāniķi un inženierelektriķi, kvalificēti metālstrādnieki.

• Vācijā reglamentēto profesiju saraksts atrodams Eiropas Komisijas interneta vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/qualifications/regprof/index.cfm?fuseaction=home.home

• Vairāk uzzināt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Vācijā var vietnē www.bmwi.de/go/berufsanerkennung.

**

Vācijas vēstniecības Latvijā Juridiskās un konsulārās nodaļas vadītāja Rebeka Kasensa informē – kā paredz Eiropas Kopienas līguma 39. pants, Latvijas pilsoņiem Vācijā būs iespējas pretendēt un saņemt tādu pašu sociālo aizsardzību kā Vācijas pilsoņiem.

**

PIEREDZE

VELGA BOTA (Minstere): – Uz Vāciju aizbraucu 1993. gadā – kā pati saku, pa taisno no Ķengaraga. Sākumā – ar domu padzīvot tur trīs mēnešus, jo Latvijā laiku maiņās biju nokļuvusi pilnīgā nabadzībā, bet ģimene bija jāuztur. Tad bija pavisam cita situācija – bija vajadzīga vīza, austrumeiropieši Vācijā varēja strādāt tikai nelegāli, bez kādām sociālajām garantijām. Mana dzīve mainījās, kad Vācijā apprecējos, bet pa vidu bija ārkārtīgi smags laiks. Sākumā vācu valodu nemaz nezināju, tikai mazliet angļu.

Arī tagad latviešiem jārēķinās, ka neviens viņus šeit ar atplestām rokām negaidīs. Tie latvieši, kurus Minsterē pazīstu, visvairāk strādā mājsaimniecībā, lauksaimniecībā, dārza darbus, celtniecībā. Cerēt uz darbu savā profesijā Vācijā var tikai augsti kvalificēti profesionāļi ar ļoti laba līmeņa izglītību un perfektām vācu valodas zināšanām. Pārējie varētu pretendēt tikai uz vienkāršiem darbiem.

Latviešiem un citiem ārzemniekiem piedāvās tās darba vietas, kur pašiem vāciešiem trūkst speciālistu. Pirmā roka tāpat paliks vācietim. Taču uzskatu, ka, salīdzinot ar darba apstākļiem Īrijas vai Anglijas fabrikās vai šampinjonu audzētavās, Vācijā darba meklētājiem ir iespēja strādāt daudz labākos apstākļos. Dzīvokļi gan ir padārgi – par divām istabām mēnesī nākas maksāt 500 – 600 eiro, bet, ja strādā, tas ir nomaksājams. Ir gan tā kā apburtais loks – ja esi izteicis vēlmi īrēt, tev vispirms jautā par ienākumiem. Tā vienkārši solījumiem, ka meklēsi darbu vai ka "es gribu strādāt" te neviens neticēs. Vispār jau, braucot uz Vāciju, pat ja vēlies darīt vienkāršu darbu, ir nepieciešams pamatkapitāls.

Skaidrs ir viens – ar vienkāršiem darbiem Vācijā var izdzīvot, bet bagāts nekļūsi. Ir gadījies, ka uz Vāciju no Latvijas atbrauc vientuļā māte, šeit piereģistrējas, sāk iet pa visām instancēm, pierāda, ka naudas nepietiek. Ar sociālajiem pabalstiem viņa var nopelnīt vairāk, nekā Latvijā strādājot. Šādi ieceļotāji vāciešiem nepatīk, taču nekad neesmu izjutusi, ka viņi vērstos pret ārzemniekiem. Jo mēs jau nevienam darbu neatņemam, bet tikai paveicam to, ko viņi paši nevēlas darīt.

ANITA BORMANE
Latvijas avīze

   

Finanses

Potenciālie bankas «Citadele» valstij piederošo akciju pircēji «Ripplewood Advisors» ir apstiprinājuši, ka izprot - līguma parakstīšanas atlikšana ir tikai tehniskas dabas jautājums. Ministru kabinets...
Skatīt vairāk...
Vairāk nekā pusgadu uzņēmumiem nav pieejams likumā paredzētais valsts atbalsts uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidei atbalstāmajiem investīciju projektiem, norāda Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)...
Skatīt vairāk...
Ja līgums par bankas «Citadele» pārdošanu netiks noslēgts, nu jau bijušajam Privatizācijas aģentūras (PA) valdes loceklim Ansim Spridzānam būs jāuzņemas par to atbildība, uzskata...
Skatīt vairāk...
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenoto papildu pārbaužu rezultātā septembrī un oktobrī automobiļu apkopes un remonta nozarē darba alga vidēji mēnesī palielināta par 52 eiro,...
Skatīt vairāk...
Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» no šodienas piedāvā jaunus tiešos lidojumus no Viļņas uz Amsterdamu, TVNET informēja aviokompānijas Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.
Skatīt vairāk...
Arī Latvijas piena ražotāji līdzīgi kā piensaimnieki Lietuvā gatavojas rīkot protesta akcijas Briselē saistībā ar Krievijas sankciju radīto krīzi piensaimniecībā, pastāstīja Latvijas Piena ražotāju...
Skatīt vairāk...