Rosina ilgstošo darbnespēju samazināt no 180 līdz 120 dienām.
Patlaban darbnespējas lapas izsniedz līdz darbspēju atgūšanai, proti, uz maksimālo laiku līdz 180 dienām jeb sešiem mēnešiem, taču veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) uzskata, ka tas ir pārāk ilgi, un piedāvā to samazināt līdz 120 dienām – četriem mēnešiem, kā tas ir Lietuvā. Labklājības ministrija (LM) ieceri vērtē atturīgi, norādot – varbūt drīzāk jācīnās ar cēloņiem, jāievieš stingrāki kritēriji slimības lapu izrakstītājiem.
Šodien Veselības ministrija kopā ar LM un citiem speciālistiem sāks darbu īpaši izveidotā darba grupā. Tai līdz 2. aprīlim jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos. Tiks izvērtēta iespēju izsniegt darbnespējas lapas atbilstoši slimību diagnožu grupām, nosakot maksimālo ārstēšanās ilgumu. I. Circene min piemēru: «Ja ir iesnas – piemēram, viena nedēļa, taču, ja iesnām nāk klāt iekaisums – divas nedēļas, ja bronhīts – trīs nedēļas vai mēnesis.» Tad pēc viena vai pusotra mēneša īpaša speciālistu komisija izvērtētu pacienta veselību un ieteiktu – vai nu slēgt, vai turpināt darbnespējas lapu, vai arī cilvēkam mainīt darbu. I. Circene uzsver – pacientam jāārstējas tik ilgi, cik nepieciešams, arī 160 vai 200 dienu, bet gadījumi jāskata individuāli un «ir jābūt kādam rāmim».
Pērn slimības pabalstiem valsts iztērēja 53,30 miljonus latu, 2010. gadā – 66,80 milj. latu, vēsta LM. Pērn 9% gadījumu slimošanas laiks bija ilgāks par 4,5 mēnešiem. I. Circene saka – ja izdotos ietaupīt, piemēram, 15 miljonus latu, naudu varētu lūgt ieguldīt rehabilitācijā, lai novērstu invaliditāti pēc insulta gadījumiem un smagām traumām.
Patlaban kārtība ir šāda: A darbnespējas lapu izsniedz līdz desmitajai kalendāra dienai, B slimības lapu – no 11. kalendāra dienas līdz darbspēju atgūšanai, bet ne ilgāk kā 26 nedēļas – pusgadu. Ārstējošais ārsts bez konsultēšanās ar citiem speciālistiem darbnespējas lapu var izsniegt tikai līdz 45 dienām, pēc tam speciālista konsultācija ir obligāta. Atsevišķos gadījumos, ja draud invaliditāte, kuru varētu novērst, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija var lemt par darbnespējas lapas pagarināšanu uz laiku ne ilgāk kā 52 nedēļas. Slimošanas laikā pirmās 10 dienas maksā darba devējs, pēc tam – valsts.
LM pārstāve Jana Muižniece par I. Circenes ieceri saka – esam atvērti diskusijai, bet samazināt darbnespējas izmaksas ilgumu nav tik vienkārši: «Mēs jau esam samazinājuši līdz pašam minumam, kā nosaka Eiropas Padomes standarti.» Iespējams, būtu jānosaka stingrāki kritēriji ģimenes ārstiem par darbnespējas lapu izrakstīšanu. No 2009. gada jūlija darbnespējas maksimālais laiks jau tika samazināts no gada līdz pusgadam. Viņas kolēģe Ināra Baranovska piebilst – Veselības inspekcija (VI) varētu pastiprināt darbnespējas lapu izsniegšanas kontroli. Pērn VI izskatījusi 326 iesniegumus par darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību. 80 iesniegumi atzīti par pamatotiem. «Galvenokārt tiek konstatēti pārkāpumi, kad ārsts darbnespējas lapu izsniedz, neveicot pacienta apskati un izmeklēšanu, bet vienojas ar pacientu pa tālruni, un medicīniskajā dokumentācijā nav objektīva pamatojuma darbnespējas noteikšanai,» stāsta Dagnija Būmane, VI pārstāve.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns par I. Circenes ieceri saka – darba devējus šī norma ietekmēs relatīvi maz, jo jau tagad likums paredz, ka darbinieks nepārtraukti var slimot un saņemt slimības naudu ne vairāk kā par 26 nedēļām. Lattelecom personāla vadības direktore Ingrīda Rone atbalsta samazināšanu: «Jo ilgstošas darbinieka slimošanas laikā darba devējam ir ne tikai grūti panākt darba rezultātu vēlamajā termiņā un kvalitātē, bet arī rodas papildu izmaksas – jāmaksā piemaksa par papildu darbu citam darbiniekam vai pat jāalgo darbinieka prombūtnes laikā cits darbinieks.
Laura Dzērve
17.02.2012
Diena
0 Komentāri 
Rādīt/slēpt komentārus
