Dienas mediji Diena atrod pat vairākus darba piedāvājumus Latgalē netālu no Vārkavas ģimenei, kas sūrojas par bezdarbu. Bērnus var laist novada bērnudārzā. Diena jau rakstīja par Bogdanovu ģimeni, kurā māte nav strādājusi 19 gadu, vīram arī patlaban neesot darba, jo to atrast esot ļoti grūti. Abi audzina savus bērnus un ir aizbildņi meitas bērniem. Mēnesī pabalstos saņemot starp 200 un 300 latiem.
Uzņēmējiem trūkst strādnieku, ierosina atņemt pabalstus. Pašvaldība: tas nav iespējams, pat ja cilvēks nevēlas strādāt un dzīvot labāk
Atņemt pabalstus – tik kategoriski ir Dienas uzrunātie uzņēmēji Preiļu pusē, jautāti, kā ieinteresēt atgriezties darba tirgū tos, kuri gadiem ir bez darba un pārtiek no valsts un pašvaldības piešķirtajiem pabalstiem, jo darbu tie, kuri grib, atrast var. Taču nedot likumā noteiktos pabalstus, arī tad, ja cilvēks pats neizrāda īpašu interesi par darbu un savas dzīves uzlabošanu, nevar – norāda pašvaldībās.
Iezīmējas vēl kāda problēma – laukos trūkst sociālo darbinieku, kas būtu apmācīti un sagatavoti strādāt ar ģimenēm, kurās ir ilgstoši bezdarbnieki, pabalstu patērētāji. Psihologi piebilst – šādas ģimenes rada nākamo pabalstu patērētāju paaudzi, ko apliecina arī pašvaldību sociālajos dienestos.
Zemnieki meklē strādniekus
Šī situācija raksturīga arī Vārkavas novadam, kurā mīt Annas Bogdanovas ģimene. Viņa ir viena no aptuveni 57 tūkstošiem bezdarbnieku, kas bez darba ir ilgstoši. Diena jau rakstīja, ka 48 gadus vecā sieviete nav strādājusi vismaz 19 gadu un visu šo laiku ģimene pārtikusi lielākoties no valsts un pašvaldības piešķirtajiem pabalstiem. Kādu brīdi pelnītājs bijis Anna vīrs, taču arī viņš šobrīd ir bez darba, lai gan vietējie lauksaimnieki stāsta, ka darbu atrast var, viņiem pašiem trūkstot strādnieku. Citu vakanču gan Vārkavas novadā šobrīd nav. Brīvas darba vietas atrodamas 13 kilometrus attālajos Preiļos. Lai gan uz piedāvātajām vakancēm cilvēks bez izglītības un kvalifikācijas pretendēt nevar. Savukārt Līvānu kūdras fabrika sezonas darbu piedāvā pat 100 strādniekiem, kuriem neprasa ne īpašu izglītību, ne kvalifikāciju.
Taču būtisks šķērslis laukos ir transports, lai nokļūtu darbā citā pagastā vai tuvākajā pilsētā. Vārkavas novada domē stāsta, ka var izmantot skolēnu autobusu, kas gan kursē tikai mācību laikā. Uz Preiļiem var izbraukāt ar sabiedrisko transportu, kas izmaksā latu dienā turp un atpakaļ. Taču šis variants der tad, ja darbs ir no pusdeviņiem līdz pieciem. Ar citu darba laiku braukāšanu savienot grūti. Taču no Vārkavas novada jau cilvēki brauc uz darbu Preiļos, iespējams kooperēties. Ar Līvāniem ir sarežģītāk – lai pievārētu aptuveni 30 kilometrus, galā var nokļūt tikai pārsēžoties un ikdienā izbraukāt būtu grūti.
Piedāvā bērnudārzu un kursus
Annas ģimenē aug pieci bērni, no kuriem pirmsskolas vecuma mazuļi dzīvo mājās, un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc sieviete pati nemeklē darbu. Taču sievietēm, kuras audzina mazuļus, Vārkavas novadā dotas visas iespējas. Rožkalnu pagastā ir bērnudārzs, bet katrā skolā – grupiņa pirmsskolas vecuma bērniem, kur mazos nogādā ar skolēnu autobusu un mazuļus ceļā pavada auklīte. Par bērnu ēdināšanu dārziņā gan jāmaksā, taču Vārkavas novada domes vadītāja Antra Vilcāne piebilst – ir lielas iespējas saņemt brīvpusdienas. Diemžēl ar pašu Annu, lai noskaidrotu, vai viņa būtu gatava jaunākos bērnus laist dārziņā un iet strādāt vai braukt uz darbu citviet, sazināties neizdevās.
Problēma gan tā, ka līdzīgi kā Annai, kura nav apguvusi nekādu profesiju un agrāk tikai kolhozā strādājusi par lopkopi, lielākajai daļai ilgstošo bezdarbnieku trūkst izglītības un ir darba tirgum neatbilstoša kvalifikācija. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) gan uzsver, ka bezdarbnieki var pieteikties profesionālās un neformālās izglītības programmās, taču ar varu piespiest mācīties nevienu nevar. NVA Preiļu filiālē, uz kurieni jādodas arī Vārkavas novada iedzīvotājiem, šobrīd var pieteikties, piemēram, grāmatvežu, šuvēju, pārdevēju (šobrīd tieši tiek piedāvātas mazumtirdzniecības pārdevēju vakances), datu ievadīšanas operatoru un citos kursos. Preiļu filiāles vadītāja Leontīna Saleniece piebilst, ka ne vienmēr uz kursiem jābrauc uz Preiļiem, ir pagasti, kur nodarbības rīko sadarbībā ar vietējām skolām. Taču Vārkavas novadā uz vietas diemžēl šāda piedāvājuma šobrīd nav.
***
Ministre: sistēma jāpadara mērķētāka
«Komentējot to, vai risinājums ilgstošajiem vai ļaunprātīgajiem pabalstu saņēmējiem būtu pabalstu atņemšana, gribētu teikt, ka šī valsts jau ir pietiekami cietusi no tā, ka likumdošanas iniciatīvas tiek balstītas atsevišķos precedentos. Mūsu uzdevums šobrīd ir apzināt patieso ainu, tādēļ Labklājības ministrija sadarbībā ar Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskolas studentiem veic pašvaldību sociālo darbinieku aptauju, lai izzinātu problēmas un šķēršļus, kā arī pilnveidojamo pašvaldību sociālo dienestu realizētajā sociālās palīdzības sistēmā,» norāda labklājības ministre Ilze Viņķele. Aptaujas rezultātus izmantos LM izveidotā darba grupa, kuras uzdevums ir sociālās palīdzības pabalstu sistēmu padarīt mērķētāku, tādu, kas vairāk motivē sociālās palīdzības klientu aktivizēties savas situācijas uzlabošanā (atgriezties darba tirgū u. c.). Tāpat nepieciešams uzlabot sociālās palīdzības sistēmas sasaisti ar aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem.
NVA: katram individuāls plāns
Nodarbinātības aģents ar bezdarbnieku izstrādā individuālo darba meklēšanas plānu. Bezdarbnieks var izmantot karjeras konsultanta un psihologa palīdzību. Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem tiek sniegts, filiālei sadarbojoties ar vietējo pašvaldību. Psihologa un citu speciālistu konsultācijas bieži nepieciešamas, jo ilgstošo bezdarbnieku vidū nereti pastāv psiholoģisko un emocionālo faktoru negatīvā ietekme uz darba meklēšanas spējām un rezultātiem. Lai palīdzētu ilgstošajiem bezdarbniekiem saglabāt un attīstīt gan darba, gan sociālās iemaņas un integrēties darba tirgū, NVA piedāvā dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, pasākumus noteiktām personu grupām, algotus pagaidu darbus, kompleksos atbalsta pasākumus, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus utt. Lielākas izredzes atrast darbu, protams, ir tiem bezdarbniekiem, kuri ieguvuši šodienas darba tirgus prasībām atbilstošu kvalifikāciju vai nepieciešamās darba prasmes un iemaņas, ko NVA arī piedāvā apgūt bezdarbniekiem. Iegūstot profesiju vai darbam nepieciešamās papildprasmes, palielinās izredzes atrast darbu. Turklāt daudziem bezdarbniekiem, kuriem nav profesionālās izglītības un līdz ar to tikpat kā nav iespēju atrast pilnvērtīgu darbu, NVA piedāvātās apmācību programmas nereti ir vienīgā iespēja bez maksas apgūt darba tirgū pieprasītu arodu.
Ministrija: viss atkarīgs no resursiem
Tas, cik sekmīgi sociālais dienests sadarbībā ar ģimeni var atrisināt problēmas, ir atkarīgs no pašvaldības teritorijā pieejamajiem resursiem: brīvo darba vietu skaita, kurās cilvēks ar savām zināšanām un izglītību varētu strādāt un līdz kurām var nokļūt; vai iespējas ievietot bērnu bērnudārzā uz laiku, kamēr abi pieaugušie ir darbā, u. tml., Labklājības ministrijas speciālistu viedokli Dienai pauž komunikāciju speciāliste Liene Užule. Savukārt NVA piedāvā dažādus pasākumus bezdarbnieku atbalstam, tomēr darba tirgu visvairāk ietekmē ekonomiskā situācija un darba vietu rašanās temps, kas pašreiz ir samērā lēns. Papildus darba vietu rašanai tautsaimniecībā ir nepieciešamas investīcijas, tajā skaitā – ārvalstu. Vienlaikus svarīga ir reģionālās mobilitātes iespēja – cilvēkiem doties uz darbu vai pārcelties tuvāk darba vietai ir finansiāli izdevumi, kas ne vienmēr īstermiņā un vidējā termiņā atmaksājas.
Tas, ko cilvēkiem šādā situācijā var piedāvāt, ir algotie pagaidu sabiedriskie darbi, karjeras konsultācijas, kā arī dažāda veida apmācības. Tāpat pašreiz tiek strādāts pie reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumu pilnveides un atsākšanas.
Psihoterapeite: svarīgi saprast iemeslus
Lai motivētu kādu cilvēku atgriezties darba tirgū, svarīgi saprast, kādi ir bezdarba iemesli, saka Benita Griškeviča, psihoterapeite. Varbūt nav vajadzības strādāt, jo dzīvību var izvilkt tāpat, cilvēks ir degradējies, un GMI palīdzējis to izdarīt. Varbūt tā ir ģimene ar zemām sociālajām prasmēm, bez tuvinieku atbalsta, un bērnu aprūpēšana līdz šim prasījusi visus spēkus. Varbūt cilvēks iegrimis depresijā un neticībā sev, ilgstoši nabadzībā mājās dzīvojot, radušās bailes iet cilvēkos, vienkārši trūkst zobu, ir kauns un nedrošība, tāpēc vieglāk sev un citiem teikt, ka es jau neko nevaru, man neko nevajag. Ja tomēr sociālie darbinieki atrod ilgstošā bezdarbniekā jelkādus resursus, ir kāda joma, kurā redzams personības spēks, milzīgais motivēšanas darbs un atbalsts var izrādīties auglīgs.
Lai sasniegtu mērķi, ir nepieciešamas trīs lietas: motivācija, spējas (prasmes) un iespējas. Kad ceram darbam motivēt ilgstošus bezdarbniekus, svarīgi saprast, kurā no šiem segmentiem nepieciešams atbalsts un stimulācija. Dažkārt par iedrošinājumu kalpo informētība par reālo situāciju darba tirgū, var palīdzēt ieraudzīt iespējas. Iespējas vairojas, kad var apzināties savu nedrošību un bailes un izdarīt izvēli – palikt kopā ar tām vai izvēlēties citu ceļu. Citreiz jāpapildina prasmes – jāmāca meklēt darbu, rakstīt CV, sagatavoties darba intervijai, pieteikt sevi kā darba ņēmēju, vai arī jāapgūst jauns arods, kas būtu pieprasīts darba tirgū. Sabiedriski algoti darbi tādā ziņā var kļūt par tramplīnu un labu treniņu iekļauties darba ritmā, pārkārtot ikdienu, kurā līdz tam varbūt bijis vairāk plūšanas pa straumi.
Uzņēmēja: trūkst strādnieku
Lai ieinteresētu strādāt tos, kas gadiem dzīvo no pabalstiem, noteikti jāmaina pabalstu sistēma, jo valsts šos cilvēkus ir izlaidusi, pārliecināta ir Ruta Norkārkle, zemniece no Vārkavas novada Rožkalnu pagasta. Tāpat esot jāizvērš cīņa ar nelegālā alkohola tirgotājiem. «Mūsu puses lauksaimnieki varētu piedāvāt darbu vismaz 50 cilvēkiem, man pašai vajadzētu vismaz desmit, bet cilvēki negrib strādāt. Vai tā nav laba dzīve – saņemt pabalstus un neko nedarīt? Bet, ja cilvēks patiešām vēlas, viņš darbu var atrast. Man vajadzīgi ārstniecības augu vācēji un fasētāji, un šim darbam nav vajadzīga ne īpaša izglītība, ne kvalifikācija, darāmo ierādām uz vietas. Tikai šis darbs nav malkas skaldīšana – atnācu, izdarīju un projām. Jāstrādā katru dienu, augi jāvāc tad, kad tos var vākt, nopelnīt var atbilstoši paveiktajam. Ja cilvēks labi un kārtīgi strādā, varu maksāt pat 10–15 latu dienā, kas ir vismaz 200 latu mēnesī. Mēs savus strādniekus arī barojam un, ja brauc no tālienes, var dzīvot saimniecībā labos apstākļos. Taču, ja ierodas darbā paģirains, stiepj gumiju, slaistās, tad jau neko arī nenopelnīs. Piena lopkopību likvidējām tikai tāpēc, ka nevarējām atrast labas slaucējas, kam var uzticēt lopus. Jā, prasības mums ir stingras, bet, lai būtu ko maksāt, jāstrādā. Nākuši darbu meklēt arī vietējie, bet ilgu laiku nav noturējušies.»
Pašvaldība: būs profesionāls speciālists
Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne domā, ka pabalstu atņemšana tiem, kuriem gadiem tas bijis gandrīz vai vienīgais ienākums, varbūt arī būtu risinājums, taču pašvaldība nevar atņemt pabalstus. Un Vārkavā to arī nedara, piešķir un izmaksā visiem, kuriem pēc likuma tas pienākas. Vienīgā iespēja variēt ar kritērijiem pašvaldībām ir saistībā ar cilvēku īpašumiem. Ja cilvēkam pieder pushektārs zemes, var nemaksāt GMI pabalstu, taču Vārkavas novadā noteikts, ka šo pabalstu nevar saņemt tie, kuriem vairāk nekā pieci hektāri zemes. «Uzskatu, ka GMI pabalstam jābūt tikai krīzes situācijas pabalstam, kuru izmaksā ne ilgāk kā divus gadus, jo psiholoģiski divi gadi ir laiks, kad cilvēks vēl var atgriezties darba tirgū. Ja šajā laikā savu dzīvi nevar sakārtot, diez vai vēlāk tas izdosies,» pārliecināta Vilcāne, piebilstot, ka tie, kuri pabalstu saņēmēju sarakstā bija 2005. gadā, ir arī 2012. gadā un nu jau uz sociālo dienestu nāk jaunā pabalstu saņēmēju paaudze.
Vārkavas novads beidzot atrisinājis arī īpaši apmācītu speciālistu trūkumu sociālajā dienestā. No 1. marta te darbu sāks profesionāls speciālists, lai gan atrast tādu Latgales pusē bijis ārkārtīgi grūti.
***
50 strādniekiem darbu varētu nodrošināt Vārkavas novada vietējie lauksaimnieki. Zemnieku saimniecībā Salenieki vien vajagot vismaz 10.
Tuvākajā pilsētā Preiļos šobrīd brīvas divas vakances – pārdevējs veikalā
Lai vecāki varētu strādāt, Vārkavas novada dome nodrošina skolēnu un bērnudārznieku nogādāšanu skolā un dārziņā. Pirmsskolas bērnu grupiņas darbojas katrā novada skolā
«Pabalsti sabojā cilvēkus, tāpēc tie, kas gadiem nestrādā un iztiek no pabalstiem, lai labāk arī sēž mājās, jo pieredze liecina, ka viņi nav strādātāji. Mēs nevaram atrast labus darbiniekus, un kadru mainība ir tikai tāpēc, ka cilvēki uz darbu nāk kā pēc pabalsta. Tāpēc, manuprāt, grēks dot naudu cilvēkiem, kuri spējīgi strādāt, bet to nedara. Un bērni izaug tādi paši.» Ģertrūde Stremjanova, SIA Spero SK grāmatvede Aglonā
Agita Grīnvalde-Iruka
16.02.2012
Diena
1 Komentāri 
Rādīt/slēpt komentārus|
Var jau "izjust", ka Preiļos baigi trūkst darbinieku. Iedomājieties tikai, uz kādiem 7.500. bezdarbniekiem pat 2 (!) pārdevēju vakances. Un šim amatam noteikti izskatīs tikai sieviešu kandidatūras. |
|
24. marts, 2012