Lai arī daudzās pašvaldībās atzīst, ka «profesionāli pabalstu saņēmēji» ir problēma, nauda turpina plūst un risinājumi niecīgi. Ministrija apsver risinājumus, kā potenciālos mazo algu saņēmējus stimulēt strādāt, neļaujot viņiem gadiem sēdēt uz pabalstiem.
Tie ir cilvēki, kuri uzskata: man pienākas palīdzība, un labāk gadiem saņem pabalstus nekā meklē darbu. Daži pat vēlas bērnus ievietot internātskolā, lai pašiem nebūtu jāaudzina, citi, pavalkājuši bezmaksas humpalas, tās nemazgā un gaida klāt pievedam jaunas. Vai pabalstu saņēmēju vidū cilvēku, kuri nevēlas izrauties no pabalstu «gūsta», varētu būt daudz, Labklājības ministrija (LM) šaubās. No šā gada «profesionālajiem» pabalstu saņēmējiem dzīve padarīta grūtāka. LM arī sola risinājumus, lai strādāt kļūtu izdevīgāk.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) norāda, ka liels skaits iedzīvotāju, kuri atbilst trūcīgas personas statusam, «pēc profesionālajām kvalitātēm darba tirgū kvalificējas zemākā atalgojuma segmentam». Tādēļ, iegūstot darbu ar mazu algu, ienākumi varētu nebūt daudz lielāki par pabalstu. Turklāt atbalsta apjoms, kas pienākas no pašvaldības un valsts, kaut vai bezmaksas veselības aprūpe, saruktu. Tāpēc LM pašreiz izstrādā priekšlikumus, kā ilgstošos bezdarbniekus ievilkt darba tirgū. Ministre saka – ministrija izsver, vai ir radāmi kādi specifiski atbalsta veidi, piemēram, transporta kompensācija, lai cilvēki var izbraukāt uz darbu.
Pašvaldības pamanījušas, ka, piemēram, ģimenes ar lielu bērnu skaitu pabalstos saņem pat vairākus simtus latu un vecākus motivēt strādāt ir grūti. «Trūcīgajiem strādāt nav izdevīgi,» lakoniski Dienai teica kādā pašvaldībā.
Būs vairāk pienākumu
Palīdzība no pašvaldībām trūcīgajiem iedzīvotājiem vismaz Dienas aptaujātajās pašvaldībās nemainās – šogad atbalsta un pabalstu apjoms un veidi nesarūk, saglabājas tie paši. No šā gada janvāra ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu bezdarbnieki pašvaldībā vai nevalstiskā organizācijā varēs veikt pagaidu mazkvalificētus sabiedriskos darbus līdz četriem mēnešiem, ik mēnesi saņemot 100 latu, šis darbs gan ir vairāk kā līdzdalības pasākums pabalsta saņemšanai, jo saņemto naudu ieskaita garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmenī, aprēķinot pabalstu.
Trūcīgajām personām, kuras saņem palīdzību, piemēram, GMI pabalstu, šogad ir izmaiņas – kādi no viņiem var nekvalificēties GMI pabalsta saņēmēju statusam, arī viņu kopējais ienākumu apjoms varētu sarukt, jo, aprēķinot pabalstu, ienākumos ieskaita vairākus pabalstus, ko iepriekš neieskaitīja. Labklājības ministre norāda: «GMI ir ļoti specifisks pabalsts, kas cilvēkam jāsaņem galējas krīzes gadījumā,» tāpēc vajadzētu koncentrēties uz to, lai GMI pabalsta saņemšanas laiks ir maksimāli īss, jo cilvēkam jātiek no šī krīzes stāvokļa ārā.
Šāgada maijā valsts pārstās maksāt 20% līdzfinansējumu dzīvokļu pabalstam, to pilnībā pārliekot uz pašvaldību pleciem, taču visu gadu valsts turpinās uz pusēm ar pašvaldībām finansēt GMI pabalstu. Grozījumi likumā attiecas arī uz «profesionālo» pabalstu saņēmēju pienākumiem, tie ir spēkā no pērnā gada 30. decembra. Piemēram, sociālās palīdzības pabalstu pieprasītājiem būs jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekiem. Iepriekš varēja būt tikai darba meklētāji. Pašvaldībai ir arī tiesības viņus iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos līdz 12 stundām nedēļā, kas rada labumu sabiedrībai.
Ja klients atteicies no līdzdarbības vai noteiktā laikā nav iesaistījies pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai, pabalsts tiek samazināts par viņa daļu. Tas notiek arī tad, ja klients sniedzis nepatiesas ziņas vai atteicies sniegt ziņas par ienākumiem un īpašumiem. Ja pabalsts izmaksāts nepamatoti klienta vainas dēļ, viņam ir pienākums saņemto pabalstu atlīdzināt pašvaldībai.
«Profesionāļi» masveidā?
Vēl pērnā gada novembrī ministre I. Viņķele intervijā Dienai sacīja, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) «profesionālos» pabalstu saņēmējus atzinusi par pietiekami nopietnu problēmu, tieši tādēļ LM iniciējusi to, ka valsts atsakās no savas GMI un dzīvokļa pabalsta līdzfinansējuma daļas. Starptautisko aizdevēju kritikas dēļ gan šī iecere nepiepildījās. Tagad ministre izsakās piesardzīgāk: «Nav ticamu datu, vai pabalstu saņēmēju kultūra ir tik lielā apmērā, kā par to pierasts runāt pēdējā laikā.» Tādēļ LM pašvaldībām pieprasījusi informāciju, lai saprastu, kādas tieši ir tendences. LM pašlaik arī analizējot citu valstu praksi.
LPS padomniece Silvija Šimfa saka – pašvaldībās izskan viedoklis, ka negatīvu sabiedrības attieksmi izpelnās divas pabalstu saņēmēju grupas. Viena saņem ienākumus ēnu ekonomikas sektorā, taču tāpat nāk pēc pabalstiem. «Otra grupa, tautas valodā sakot, ir nolaidušies cilvēki, kuri vairs nevīžo it neko darīt,» stāsta S. Šimfa. Tie ir cilvēki, kuri humānās palīdzības drēbes nemazgā, piemājas dārzā vairs neko nestāda, uz mežu pēc ogām un sēnēm vairs neiet. «Taču šīs divas pabalstu saņēmēju grupas cilvēki redz, un tās izraisa vislielāko negāciju pret viņiem un, iespējams, rada kopējo negatīvo viedokli pret pabalstu saņēmējiem,» saka S. Šimfa. Viņa par dramatisku nosauc šādu cilvēku bērnu nākotni. Daļa bērnu esot pārņēmuši vecāku «stilu» un attieksmi pret dzīvi, taču daļa jauniešu vēlas izrauties no šīs vides, taču neredz iespējas. Viņa gan neraksturo šīs pabalstu saņēmēju grupas kā lielu daļu no kopuma. Viņasprāt, galvenais risinājums jebkurā gadījumā būs nodarbinātība – ja būs darba iespējas, būs mazāk pabalstu saņēmēju. LM kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju pašreiz izstrādā nodarbinātības pamatnostādnes.
Jau 20 gadu pabalstos
Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska stāsta – novadā ir novērota tādu cilvēku kategorija, kurus varētu saukt par profesionāliem pabalstu saņēmējiem. Daudz gan tādu neesot, drīzāk nedaudz, taču pabalstos izmaksātā nauda tik un tā nav maza. «Kad strādāja tā saucamajā simtlatnieku programmā, bija redzama viņu attieksme pret darbu un dzīvi. Attieksme, kad ir jānāk laicīgi atzīmēties. Viņam ir pilnīgi vienalga,» atzīst V. Jablonska. Veidojoties šādu cilvēku paaudze – paši viņi gājuši internātskolā, tāpēc pašvaldībai pieprasa arī savus bērnus tur ievietot, lai nebūtu mājās viņiem jāgatavo ēst, jāpērk drēbes un burtnīcas skolai. Domājot, kā ievilkt nemotivētos klientus darbā, pašvaldība iedalījusi naudu programmu izveidei, lai varētu mācīt viņiem prasmes un iemaņas. V. Jablonska saka – ļoti labi, ka pabalstu pieprasītājiem tagad ir lielāki pienākumi.
Tāpat domā Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa: «Izmaiņas Sociālo pakalpojumu likumā paver iespēju, ka mums brīvākas rokas šos cilvēkus iesaistīt sociālo prasmju apgūšanā.» Viņa norāda – kropļojošs faktors ir mazās algas. Tas arī rada situāciju, ka cilvēkiem nav izdevīgi strādāt.
***
Cik pabalstos saņem ģimene ar trim bērniem
Ģimenē māte un tēvs audzina trīs bērnus. Jaunākajam bērnam ir deviņi mēneši, vidējam – trīs gadi, vecākajam – septiņi gadi.
Vecāki jau ilgstoši ir bez darba, arī bezdarbnieka pabalsta izmaksāšana, kas ilgst līdz deviņiem mēnešiem, beigusies.
Ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, tas ir, ienākumi nepārsniedz 90 latu mēnesī uz vienu ģimenes locekli.
Ko papildus var saņemt no pašvaldības
Rīgā
Pabalsts mācību līdzekļu iegādei (vienreizējs pabalsts – Ls 25 vienam skolēnam)
Ģimene ar bērniem, kurā visi apgādājamie ir nepilngadīgi, saņem pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, bērnam vecumā no 1,5 līdz sešiem gadiem Rīgas pašvaldība piemaksā pie GMI līmeņa Ls 50 mēnesī par katru šāda vecuma bērnu ģimenē
Pabalsts ārkārtas situācijā
Dati: LM, pašvaldību sociālie dienesti
Siguldas novadā
Daļēja pirmsskolas izglītības iestādes apmaksa – 50%, ja ģimenē abi vecāki; 75%, ja ģimenē viens vecāks
Bērnu ēdināšana skolā 100% apmērā
Pabalsts veselības uzlabošanai bērniem 100% apmērā
Pabalsts veselības uzlabošanai pieaugušajiem – slimnīcas pakalpojumu apmaksa līdz Ls 120 gadā
Dzīvokļa remontam vienu reizi piecos gados līdz Ls 200
Liepājā
Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi 90% apmērā trūcīgām ģimenēm (saistošie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem 2012. gadā vēl nav pieņemti)
Pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamo ēdināšanas maksas atvieglojumi 50% apmērā
Ēdināšanas maksas atvieglojums vispārizglītojošajās skolās 100% apmērā (brīvpusdienas)
Mēnešbiļetes pilsētas sabiedriskajā transportā ar 100% atlaidi var saņemt vispārējās izglītības iestādēs klātienē izglītojamie, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi un augstāko izglītības iestāžu studenti no trūcīgām ģimenēm
Veselības aprūpes pabalstu var saņemt līdz 50 latiem persona un līdz 100 latiem ģimene
Viļānu novadā
GMI pabalstu saņēmējiem – pabalsts bērnu uzturēšanās izdevumiem bērnudārzā, piemēram, ēdināšanai
GMI pabalstu saņēmējiem – pabalsts bērniem ēdināšanas izdevumiem skolā
Pabalsts ārkārtas situācijā
Rēzeknes novadā
Pabalsts ārkārtas situācijā, piemēram, ugunsgrēka, operācijas gadījumā
Pabalsts pirmklasniekiem skolai nepieciešamo lietu iegādei – 10 latu, mācību gadu sākot. Pabalsts ir visiem, ne tikai trūcīgajiem
***
Ko var saņemt no valsts
Ģimenei ir tiesības saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) nodrošināšanai (50% valsts, 50% pašvaldības līdzfinansējums) un dzīvokļa pabalstu (līdz 2012. gada 1. maijam 20% valsts, 80% pašvaldības līdzfinansējums, pēc tam – 100% pašvaldības finansējums).
GMI līmenis pilngadīgai personai ir 40 latu mēnesī, bērnam – 45 lati mēnesī. Pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes kopējiem ienākumiem.
Pabalstu aprēķinot, ģimenes ienākumos ieskaita ne tikai 8 latus lielo ģimenes valsts pabalstu (izmaksā par bērniem no 1 gada vecuma), bet no 2012. gada arī vairākus citus, to skaitā bērnu kopšanas pabalstu, kas ir 50 latu bērnam līdz viena gada vecumam. Tādējādi – 40 latu x 2 plus 45 x 3 = 215 latu, no kuriem jāatņem 50 latu bērna kopšanas pabalsts un 16 latu (par abiem vecākajiem bērniem) ģimenes valsts pabalsts. GMI pabalsts tādējādi ir 149 lati. Taču kopā ģimenes ienākumi tāpat ir 215 latu mēnesī, pieskaitot abus minētos pabalstus. (Līdz 2012. gada janvārim ģimene varēja saņemt kopā 265 latus mēnesī, jo, aprēķinot ienākumu līmeni, neieskaitīja 50 latu bērna kopšanas pabalstu.)
Trūcīgai ģimenei bez maksas ir virkne veselības aprūpes pakalpojumu Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros. Piemēram, bezmaksas uzturēšanās slimnīcā, vizītes pie ambulatorajiem speciālistiem, izmeklējumi. Arī 100% apmērā sedz līdzmaksājumus medikamentiem.
Latvenergo kartes
Pašvaldību sociālajos dienestos tuvākajā laikā varēs saņemt mazaizsargātās ģimenes elektrības norēķinu kartes Ls 53,70 vērtībā. Tā ir jauna a/s Latvenergo sociālā atbalsta aktivitāte. Saņēmēju vidū būs trūcīgās ģimenes ar bērniem (izņemot tās ģimenes, kas jau saņēmušas elektrības norēķinu karti 500 kwh pērn).
***
Vai jūsu pilsētā/novadā ir izveidojusies «pabalstu saņēmēju paaudze»?
Nils Ušakovs, Rīgas mērs
Par šo jautājumu nevar runāt tik kategoriskās formās kā «pabalstu saņēmēju kultūra» vai «pabalstu saņēmēju paaudze,» taču zināmā mērā tāpat kā daudzās citās pasaules pilsētās problēma sāk iezīmēties arī Latvijas galvaspilsētā. Rīgas domes normatīvie akti, sociālo darbinieku regulārās pārbaudes u. c. aktivitātes līdz minimumam samazina iespēju saņemt pabalstus tiem, kuri to nav pelnījuši. Diemžēl iespēja tikt pie neliela, bet regulāra iztikas avota daudziem samazina vēlmi meklēt un atrast jaunu nodarbošanos, jo tas prasa zināmu piepūli. Jāpiebilst gan, ka šajā gadījumā pabalsts ir tas, kas nodrošina tikai cilvēka pamatvajadzības: palikt savā mājoklī, būt paēdušiem, apģērbtiem utt., tas nenodrošina pilnvērtīgu, pārtikušu dzīvi. Problēmas risinājums ir tikai viens – valstī jārada jaunas darbvietas. Un tas nav tikai pašvaldības jautājums.
Uldis Sesks, Liepājas mērs
Nevar nešaubīgi atbildēt, ir ļoti dažādi gadījumi. 2007. gadā Liepājā bezdarba līmenis bija 4,6% vai pat mazāks. Tad nevarēja runāt, ka nevarētu atrast darbu, bija daudz sludinājumu, [darba devējiem] pat bija grūti atrast, kas strādā. Varētu secināt, ka daļa no šiem četriem procentiem ir tādi, kas nevēlas atrast darbu vai pielāgoties situācijai darba tirgū. Patlaban situācija ir stipri citāda. Redzams, ka darbvietu skaits, krīzei sākoties, ievērojami samazinājās. Domāju, ka liela daļa cilvēku labprāt strādātu, ja varētu.
Uģis Mitrevics, Siguldas novada domes priekšsēdētājs
Runāt par «kultūru» vai «kopienu», vai «cilvēku grupu» Siguldas novadā nevar – neesam pēc tādām pazīmēm pētījuši vai identificējuši. Ja man jautātu, vai ir atsevišķi cilvēki, kas dzīvo no pabalstiem un nemeklē darbu, teiktu – jā. Kamēr skaitliski šādu cilvēku ir maz, var teikt, ka visā pasaulē ir šādi cilvēki. Par to, kā ir visā Latvijā, nevar spriest. Ir jāskatās valsts līmenī, vai atbalsta sistēma tam ir veicinoša vai neveicinoša.
Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs
Jāņem vērā, ka cilvēki ilglaicīgi «uzsēdināti» uz pabalstiem. Taču domāju, ka vairākums no viņiem nevis tāpēc, ka būtu to izvēlējušies, bet gan tāpēc, ka trūkst mobilitātes tikt līdz potenciālajai darbavietai. Piemēram, ja no dzīvesvietas līdz darbam ceļš izmaksā pusotru latu vai vairāk, bet darbavietā iespējams saņemt tikai minimālo algu. Tāpēc rosinājām NVA runāt par ilgstošo bezdarbnieku mobilitāti – dot papildu finansējumu, lai nokļūtu līdz darbavietai. Protams, ir arī cilvēki, kuriem problēma ir sociālā atstumtība, – viņus ir ļoti grūti dabūt atpakaļ darba tirgū, tas nozīmē arī lielu slogu sociālajam dienestam, lai viņus motivētu izrauties no ikdienas bedres.
Arnolds Pudulis, Viļānu novada domes priekšsēdētājs
Domāju, ka visā Latvijā ir līdzīgi. Nereti cilvēki ir atradinājušies no darba. Bija pieraduši pie pabalstiem un pie tā, ka naudu saņem pilnīgi par velti. Ļoti labi, ka tagad vismaz ir izmaiņas par līdzdarbošanos un pabalsti būs jānopelna. Labi arī, ka GMI līmenī tagad ieskaita pabalstus, nevis maksā atsevišķi. Piemēram, pagājušajā gadā selekcijas stacija meklēja slaucējas, nevarēja atrast, jo labāk jau pabalstu saņemt. Tikai smējās – mēs varam saņemt 200 latu pilnīgi par velti.
***
11,3 - miljonus latu šogad valsts izdos, līdzfinansējot GMI pabalstu. 2,3 miljonus latu valsts tērēs dzīvokļa pabalstam, kuram valsts līdzfinansējums būs līdz 30. aprīlim
Ap 160 000 iedzīvotāju 2011. gada rudenī bija spēkā trūcīgas personas statuss
Laura Dzērve / DIENA
