Latvijas sociālās informācijas portāls - Social.lv

Burtu lielums
  • Lielāks teksts
  • Normāls teksts
  • Mazāks teksts

Viens parādnieks – daudz parādu. Kā sadala naudu?

E-pasts: Drukāt


Zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā aizvien vairāk nonāk gadījumu, kad pret vienu parādnieku jāvērš piedziņa vairākās lietās. Kā zvērināts tiesu izpildītājs sadala naudas līdzekļus starp vairākām izpildu lietām, kas piedzīti no viena parādnieka?

 

 Atbilstoši Civilprocesa likuma 552.1panta pirmajai daļai zvērinātam tiesu izpildītājam par katru saņemto izpildu dokumentu jeb par katru prasību, pat tad, ja piespiedu izpilde veicama pret vienu un to pašu parādnieku, noformējama atsevišķa izpildu lieta. Zvērināts tiesu izpildītājs nav tiesīgs apvienot vairākus izpildu dokumentus vienā lietā, lai tādējādi samazinātu izpildes laikā radušos izdevumus zvērinātam tiesu izpildītājam, proti, sprieduma izpildes izdevumus. 

Tādējādi pret vienu parādnieku var būt neierobežots skaits izpildu lietu. Turklāt tās pret vienu parādnieku var atrasties gan pie viena zvērināta tiesu izpildītāja, gan arī izkaisītas starp vairākiem tiesu izpildītājiem. 

Zvērināts tiesu izpildītājs var sadalīt piedzītos naudas līdzekļus starp tām izpildu lietām, kas ir viņa izpildu lietvedībā. Bet viņam nav tiesību piedzītos naudas līdzekļus sadalīt starp savā lietvedībā esošām izpildu lietām, un tām, kas atrodas pie cita zvērināta tiesu izpildītāja. 

"Vispirms sedz tiesu izpildītājam radušos izdevumus."

Ja viens tiesu izpildītājs vērš piedziņu uz mantu, no kuras paredzams iegūt tik daudz naudas, ka pietiktu vairāku prasījumu apmierināšanai, personas, kurām ir izpildu dokumenti pie otra zvērināta tiesu izpildītāja, piedziņai var pievienoties. Šādā gadījumā viņiem jāiesniedz izpildu dokuments tam zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš izsoli rīko. Tādējādi piedzītos naudas līdzekļus prasījuma apmērā, kas pienākas, piemēram, hipotekārajam kreditoram, drīkst kreditoram izmaksāt, pamatojoties uz izpildu dokumentu, kas iesniegts tam tiesu izpildītājam, kurš rīkojis mantas pārdošanu un kura depozīta kontā atrodas izsolē iegūtie naudas līdzekļi. 

Tāpat otrs zvērināts tiesu izpildītājs, kura lietvedībā arī ir izpildu dokuments par piedziņu no konkrētā parādnieka, var dot rīkojumu pirmajam zvērinātam tiesu izpildītājam ieskaitīt otra tiesu izpildītāja kontā naudas līdzekļus, kas pirmajam zvērinātam tiesu izpildītājam paliktu pāri pēc visu viņa lietvedībā esošo izpildu dokumentu un to prasījumu apmierināšanas. 

Vispirms sedz tiesu izpildītāja izdevumus 

Likumdevējs paredzējis noteiktu kārtību un procedūru, lai naudas līdzekļus sadalītu, ievērojot likumā noteiktos pamatprincipus un kreditoru intereses. Kārtība, kādā piedzītās summas tiek sadalītas starp vairākiem piedzinējiem pēc vairākiem izpildu dokumentiem, noteikta Civilprocesa likuma 75.nodaļā "Piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem". 

Civilprocesa likuma 621.pants nosaka pamatprincipus naudas sadalei. Turklāt nolēmuma izpildes laikā nav būtiski, vai tiesu izpildītājam naudas līdzekļus iemaksājis pats parādnieks vai naudas līdzekļi iegūti no izsolē iegūtās mantas, vai arī tie ieturēti no trešās personas, piemēram, darba devēja. 

Atbilstoši Civilprocesa likuma 621.panta pirmajai daļai: 

vispirms tiek segti zvērinātam tiesu izpildītājam radušies sprieduma izpildes izdevumi;

no pārējās summas apmierina piedzinēju prasījumus, kas pamatoti ar šā tiesu izpildītāja lietvedībā esošiem izpildu dokumentiem;

summu, kas paliek pēc visu prasījumu apmierināšanas, izsniedz atpakaļ parādniekam.

Tātad vispirms no ieturētajiem naudas līdzekļiem tiek segti zvērinātam tiesu izpildītājam radušies sprieduma izpildes izdevumi. Sprieduma izpildes izdevumu apmērs katrā izpildu lietā var būtiski atšķirties. To nosaka gan zvērināta tiesu izpildītāja veiktās darbības izpildu lietā, ievērojot piedzinēja norādījumus, gan piedzenamās naudas summas apmērs, gan ātrums, kādā nolēmums tiek izpildīts: jo ātrāk zvērināts tiesu izpildītājs nolēmumu izpilda, jo mazāki sprieduma izpildes izdevumi izveidojas parādniekam. Līdz ar to parādnieka interesēs ir sadarboties ar zvērinātu tiesu izpildītāju, lai nolēmums tiktu izpildīts pēc iespējas ātrāk. 

Jāievēro prasījumu kārtas 

Pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas atlikusī naudas summa sadalāma starp piedzinējiem, ņemot vērā prasījuma kārtas, kas noteiktas Civilprocesa likuma 623.-626.pantā. 

Proti, pirmajā kārtā apmierināmi: 

prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam (bet ne laulātajam);

prasījumi par darba samaksas piedziņu;

prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve.

Otrajā kārtā apmierināmi prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumiem budžetā, piemēram, valsts nodevas, nesamaksātā pievienotās vērtības nodokļa piedziņa.

 

Trešajā kārtā - fizisko personu prasījumi par zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma rezultātā.

 

Savukārt ceturtajā kārtā apmierināmi visi pārējie prasījumi, piemēram, zaudējuma atlīdzība, prasījums par morālo kaitējumu, uzturlīdzekļu parāds laulātajam un citi.

"Prasījumiem vienas kārtas ietvaros ir vienādas tiesības uz apmierinājumu."

Lai aprēķinātu piedzītās naudas summas sadali starp vairākiem piedzinējiem, jāņem vērā minētās kārtas, kas noteic secību, kādā prasījumi ir apmierināmi. Izņēmums ir noteikts naudas sadalei, kas saņemta no ieķīlātas mantas un kuģa pārdošanas, kas tiks apskatīts tālāk.

Prasījumiem vienas kārtas ietvaros ir vienādas tiesības uz apmierinājumu, savukārt katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ievērojot to, vispirms pilnībā ir apmierināmi pirmās kārtas prasījumi un tikai tad tiek apmierināti katrā nākamajā kārtā iekļautie prasījumi.

Piemēram, ja zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā ir divas izpildu lietas - nekustamā īpašuma nodokļa piedziņa Ls 150 apmērā (otrās kārtas piedziņa) un zaudējumu piedziņa Ls 50 apmērā (ceturtās kārtas piedziņa) un ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai apmierinātu abus prasījumus, vispirms tiek segts nekustamā īpašuma nodokļa parāds un tikai tad apmierināts prasījums par zaudējuma atlīdzību, lai arī šis prasījums naudas izteiksmē ir mazāks nekā nodokļu parāds.

Vairāki vienas kārtas prasījumi

Var būt gadījumi, kad pret vienu un to pašu parādnieku pastāv vairāki prasījumi vienas kārtas ietvaros. Piemēram, uzturlīdzekļu parāda piedziņa bērnam un darba samaksas piedziņa, bet piedzīto naudas līdzekļu nepietiek, lai apmierinātu abus prasījumus. Šādos gadījumos jāievēro Civilprocesa likuma 622.panta trešajā daļā noteiktais. Ja no piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, prasījumi vienas kārtas ietvaros ir apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram piedzinējam. Tādā veidā neviens no kreditoriem netiek nostādīts priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret citiem.

Piemēram, uzturlīdzekļu parāds ir Ls 600 lati, un darba algas parāds ir Ls 200, kopā - 800 latu. Zvērināts tiesu izpildītājs ir piedzinis Ls 110, kur Ls 10 ir sprieduma izpildes izdevumi tiesu izpildītājam un Ls 100 novirzāmi prasījuma apmierināšanai. Ievērojot proporcionalitātes principu starp vienas kārtas prasījumiem, ieturētie Ls 100 netiek sadalīti uz pusēm, katram prasījumam novirzot pa Ls 50, bet tiek rēķināta proporcija starp abiem prasījumiem. Šajā gadījumā uzturlīdzekļu parāds veido trīs ceturtās daļas no abiem prasījumiem, bet darba algas parāds - vienu ceturto daļu jeb 25 procentus. Līdz ar to no piedzītajiem 100 latiem 25 lati tiek novirzīti darba algas parādam, bet 75 lati - uzturlīdzekļu parādam.

Tātad vispārīgā gadījumā, lai zvērināts tiesu izpildītājs varētu precīzi veikt piedzītās naudas sadali, viņam katrā izpildu lietā nepieciešams noteikt prasījuma kārtu, lai netiktu aizskartas kreditora mantiskās intereses.

Ieķīlātu īpašumu pārdošana

Izņēmuma gadījumi naudas sadalei ir noteikti gadījumos, kad tiek vērsta piedziņa uz ar ķīlu apgrūtinātu kustamo mantu un nekustamo īpašumu.

Naudas sadales kārtība, kas saņemta, pārdodot ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, ir noteikta Civilprocesa likuma 628.pantā. Civilprocesa likuma 628.panta pirmā daļa noteic atšķirīgu kārtību naudas līdzekļu sadalei, kas saņemti par ar ķīlu apgrūtinātu pārdoto nekustamo īpašumu. Proti, vispirms, līdzīgi kā iepriekš aprakstītajos gadījumos, tiek segti sprieduma izpildes izdevumi un pēc tam tiek apmierināti prasījumi šādā secībā:

darbinieku prasījumi par darba algas samaksu saistībā ar šī īpašuma uzturēšanu;

nodokļu maksājumi par šo īpašumu;

zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas;

ar ķīlu nodrošinātie prasījumi (zemesgrāmatā reģistrētās hipotēkas) un pēc tam

pārējie prasījumi likumā noteiktajā secībā, tas ir, ievērojot noteiktās kārtas.

Praksē pārsvarā uz nekustamajiem īpašumiem tiek vērsta piedziņa pēc tādu kreditoru pieteikumiem, kuru ķīlas tiesība ir reģistrēta zemesgrāmatā. Satversmes tiesa lietā Nr.2010-08-01 noteica, ka ķīlas tiesības jēga ir piešķirt kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto lietu gadījumos, kad parādnieks nepilda savas saistības, lai būtu aizsargātas kreditoru intereses.

"Piespiedu pārdošanas vērtība atšķiras no tirgus vērtības."

Paturams prātā, ka nekustamie īpašumi tiek pārdoti no piespiedu pārdošanas vērtības, kas ir atšķirīga no tirgus vērtības, jo nekustamā īpašuma vai kustamās mantas pārdošana izsolē ir saistīta ar dažādiem riskiem un specifiku, kas mantas vērtību samazina. Tādējādi piespiedu pārdošanas vērtība, pārdodot nekustamo īpašumu vai kustamās mantas izsolē, būs zemāka nekā tirgus vērtība. Līdz ar to bieži vien nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtā nauda nesedz ar ķīlu nodrošināto prasījuma apmēru, nemaz nerunājot, ka būtu iespējams segt vairākus prasījumus.

Savu tiesību aizsardzībai kreditoram ir tiesības prasīt, lai viņam nostiprina zemesgrāmatā hipotēku piedzenamās summas apmērā. Tādā veidā var pastāvēt lielākas izredzes prasījuma apmierināšanai, jo īpaši, ja uz nekustamo īpašumu nav reģistrētas citas ķīlas tiesību atzīmes.

Līdzīga kārtība naudas sadalei ir arī, vēršot piedziņu uz kustamo mantu, kas apgrūtināta ar ķīlu. Proti, vispirms, tāpat kā iepriekš aprakstītajā gadījumā, tiek segti sprieduma izpildes izdevumi un pēc tam apmierināts ar ķīlu nodrošinātais prasījums un tad pārējie prasījumi likumā noteiktajā secībā - ievērojot noteiktās kārtas. Tiesību zinātnē atzīts, ka šis pants saistāms ar to, ka pārējie kreditori var vērst piedziņu tikai uz pārpalikumu pēc ķīlas kreditora apmierināšanas (Civilprocesa likuma komentāri, trešais papildinātais izdevums. K.Torgāna redakcija. Rīga, 2006., 906.lpp.).

Līdz ar to, ja ar ķīlu nodrošinātais kreditors, kuram ir prasījums par zaudējumu piedziņu, vērš piedziņu uz ar ķīlu apgrūtinātu kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, viņam ir priekšrocība naudas līdzekļu saņemšanā attiecībā pret citiem zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošajiem prasījumiem, pat ja šie prasījumi ir augstākas kārtas. Iestājoties prasījumam, ķīlas tiesība dod iespēju aizdotos naudas līdzekļus atgūt no ieķīlātā priekšmeta vērtības pēc iespējas ātrāk, proti, pārdodot tos izsolē.

 

17. maijs 2012

 

Vidaga Daniševska, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste

0 Komentāri

Rakstīt komentāru

busy
   

Social.lv citā valodā

English French German Russian Latvian Lithuanian Estonian