Terminu vārdnīca
Vārdnīcā 139 materiāli.Visi ieraksti
| Termins | Skaidrojums |
|---|---|
| Adopcija |
(lat. adoptio)- tiesisks akts, ar kuru persona pieņem citas personas bērnu par savu, uzņemoties tādas pašas personiskas un mantiskas tiesības un pienākumus kā radniecībā pēc izcelšanās. Adoptēt reizē var vienu vai vairākus bērnus, piešķirot viņiem vienādas tiesības. Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju nav izpaužamas. Latvijā adopcijas sistēmu nosaka Civillikums, likums "Par bāriņtiesam un pagasttiesām", Adopcijas noteikumi. Adopciju apstiprina vai atceļ tiesa. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [7.lpp.] / |
| Afekts |
(lat. affectus noskaņojums, uzbudinājums) - īslaicīgs, ļoti spēcīgs emocionāls stavoklis, kas var būt fizioloģisks un patoloģisks. Fizioloģiskā afekta laikā cilvēks saglabā kontroli pār sevi, tāpēc rīcība nekļūst aplama. Pataloģiskā afekta stavoklī sašaurinās apziņa, rīcību neietekmē domas par sekām, valda vienīgi spilgta, emocionāla ideja - dusmas, bailes, pretestības sajūta, kas arī nosaka cilvēka darbību. /Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga,SDSPA "Attīstība", 2000[7.lpp.]/ |
| Agresija |
(lat.aggressio) - dažada veida darbības, kas vērstas uz fizisku vai psihisku zaudējumu nodarīšanu objektam (dzīvam, nedzīvam) vai uz tā iznīcināšanu. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [8.lpp.] / |
| Aizbildnis |
persona, ko bāriņtiesa vai pagasttiesa ieceļ nepilngadīgajam, kurš palicis bez vecāku gadības. Aizbildni ieceļ likumā noteiktā kārtībā, tiklīdz pārtraukta vai izbeigta vecāku vara, abi vecāki miruši vai arī bērna māte ir nepilngadīga un nav stājusies laulībā. Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstajamiem vecākus un gādā par viņu audzināšanu, veselību, tikumisko un garīgo attīstību, kā arī pārvalda viņu mantu. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [11.lpp.] / |
| Alimenti |
(lat.alimentum barība, uzturs) - materiāls nodrošinājums, ko likumā noteiktos gadījumos viens ģimenes loceklis sniedz citiem ģimenes locekļiem to uzturēšanai. Latvijas Civillikumā jēdziena alimenti vietā lieto jēdzienu "uztura līdzekļi". / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [13.lpp.] / |
| Alkoholiķis |
persona, kas gan fiziski, gan emocionāli ir kļuvusi atkarīga no alkohola. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [13.lpp.] / |
| Alkoholisms |
(arābu val. alkuhl smalks pulveris) - visizplatītākā atkarības slimība. Alkoholisma galvenā pazīme ir tā, ka alkohola lietošana indivīdam kļūst svarīgāka par visu. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [13.lpp.] / |
| Altruisms |
(latv. alter cits, otrs) - soc.nozīmīga darbība bez savtīgiem nolūkiem. Parasti saistīta ar pašuzupurēšanos. Egoisma pretstats. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [14.lpp.] / |
| Ambivalence |
(lat.ambo abi / valentia spēks)- pretrunīgu uzvedību un pārdzīvojumu savienojums, kad pret vienu un to pašu objektu vienlaikus tiek izjusta gan mīlestība, gan naids; vēlēšanās tam tuvoties un mēģinājumi attālināties. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [14.lpp.] / |
| Amorālisms |
(gr.a nolieguma partikula lat.moralis tikumisks) - garīgās un praktiskās darbības princips, kas noliedz sabiedrībā pieņemtās dominējošās morāles normas. Arī tikumības princips, kas pamato nihilistisku attieksmi pret morāles normām un principiem. Galēja amorālisma forma ir cinisms- nievājoša attieksme pret visu sabiedrības kultūru, soc. vērtībām, ideāliem un soc. dzīves pamatiem. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [15.lpp.] / |
| Analfabēts |
(gr. analphabetos tāds, kas nezina alfabētu, nemacīts) - cilvēks, kurš neprot lasīt un rakstīt vai kam trūkst elementāru zināšanu. Jēdziena analfabēts saturs mainījās atkarībā no sabiedrības ekonomiskās un politiskās attīstības pakāpes. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [15.lpp.] / |
| Anoreksija |
neirotiskā - traucējums, kam raksturīga sevis badināšana psiholoģisku iemeslu dēl. Cilvēks apzināti atsakās no ēdiena. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [16.lpp.] / |
| Antipātija |
(gr.antipatheia nepatika.riebums) - nepatika, riebums pret konkrētu cilvēku vai soc.grupu. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [16.lpp.] / |
| Antisociāla uzvedība |
uzvedība, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtām soc. normām un soc. vērtībām (piem. kriminālnoziegumi, vardarbība, agresija). Antisociāla uzvedība cilvēku noved pie izolācijas gan attiecībās ar sabiedrību, gan attieksmē pret sevi, t.i., pie pašizolācijas. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [17.lpp.] / |
| Antisociāls |
(gr.anti pret lat.socialis sabiedrisks) - pretsabiedrisks. / Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca.- Rīga, SDSPA "Attīstība", 2000 [17.lpp.] / |